Latvijas skolās mudina ieviest šaušanas mācību
Latvijas skolās un augstskolās vajadzētu ar steigu atjaunot šaušanas mācību – par to pārliecināta Latvijas Šaušanas federācija. Par piemēru min Somiju, kur šaušana ir populārs sports, līdzās futbolam un hokejam, un valsts iegulda milzu līdzekļus šautuvju būvē. Kāda situācija ir Latvijā, un cik izmaksātu vienas mācību šautuves izveide?
Šāds ir klasisks šautuves iekārtojums – garena telpa ar biezām sienām, mērķi un ložu ķērāji, pamatīga gaisa ventilācija, un, protams, ieroči, kā arī brilles un austiņas, lai pasaudzētu dzirdi.
Pagraba telpās Pārdaugavā uz galda nolikti trīs populārākie ieroči, kurus iedzīvotāji izmanto, lai trenētos šaušanā. Jāiepazīstas ar drošības noteikumiem, jāiziet instruktāža. Pareiza stāja, ietupšanās, ceļos, tēmēšana.
Realitātē šaušana ir krietni sarežģītāka nekā Holivudas filmās.
Līdzās tādiem hobijiem kā futbolam, hokejam, šaušanu kā tautā populāru sporta veidu iedzīvina Somijā – tur plāno atvērt 300 jaunas šautuves, un mudināt trenēties arī skolēnus un studentus. Prasmes noderētu arī valsts apdraudējuma gadījumā. Pašmāju šaušanas lietpratēji uzsver: ir īstais brīdis sasparoties arī Latvijā. Interese ir, bet kur trenēties šaušanā gandrīz nav.
"Ja mēs arī organizējam šaušanas sacensības, tas skaits izaudzis no 20 līdz 60 cilvēkiem. Latvijai tas ir ļoti liels rezultāts! Problēma, ka šautuvju ir tik, cik ir. Praktiski civilpersonām viņas nav. Ļoti atšķiras Somija, Skandināvija – mums brauc tūristi. Katrā mazākajā ciematā Somijā ir pāris šautuvju, viņiem nevajag pat instruktorus, visu zina! Visi ir apmācīti no skolas gadiem," norāda SIA "Walters" valdes loceklis Udo Kārkls.
Latvijas Šaušanas federācijā akcentē – šo nodarbi vajadzētu mācīt skolās, un tas nebūt neizmaksātu dārgi. Tas kā sporta veids attīsta ķermeni, prātu un arī veicina prasmes, kas var noderēt valsts aizsardzībā.
"Sākumā kādi 6000 eiro būtu jāiegulda, lai iekārtotu telpu, nopirktu pneimatiskās šautenes, vienkāršākās iekārtas, lodes, papīra mērķus. Ideālais variants jau būtu divas reizes nedēļā. Reizi nedēļā noteikti, ne mazāk! Tāpat kā sporta nodarbības," pastāsta Latvijas Šaušanas federācijas pārstāvis, apmācību organizators Raivo Deklavs.
Savukārt Kārkls papildina: "Katrā skolā jau no padomju laikiem ir telpas saglabājušās, un šobrīd no drošības viedokļa nav jāšauj ar kaujas ieročiem vai pat pneimatiskajiem – var izmantot datorprogrammas; jebkurā telpā, kur 10 metri ir, var uzstādīt. Protams, ar kaujas ieroci ir citādāk, bet datorprogrammas ir ļoti pieejamās cenās."
No rudens skolās būs Valsts aizsardzības mācība, kuras ietvaros ir paredzēts mācīt jauniešus praktiskajā šaušanā ar pneimatiskajiem ieročiem. Augstskolu studenti šaut var iemācīties Zemessardzē.
Vai skolās varētu un vajadzētu iekārtot mācību šautuves, jautājām Izglītības un zinātnes ministrijā. Tur skaidroja, ka šis jautājums liela mērā gulstas uz pašvaldību kā skolu dibinātāju pleciem – kur šāda iniciatīva radīs dzirdīgas ausis, tur to, iespējams, īstenos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
