Pedagogu arodbiedrība aicinās valsti uzņemties pirmsskolas pedagogu finansējumu
Virkne pašvaldību izdomājušas radošu veidu, kā apiet Satversmes tiesas spriedumu par to, ka turpmāk pirmsskolas pedagogiem jāmaksā lielāka alga. Daudzas pašvaldības lēmušas samazināt pedagogu slodzi. Vietvaras saka, tas esot izmisuma solis, jo šobrīd to finansiālā situācija ir tik slikta, ka celt atalgojumu nevarot atļauties. Tādēļ tās aicina valsti bērnudārzu audzinātāju atalgojumu pārņemt savā pārziņā, kā tas esot bijis arī iepriekš, vēsta TV3 Ziņas.
Pēc Satversmes tiesas lēmuma, ka pašvaldībām jāceļ pirmsskolas pedagogu atalgojums, vietvaras saskaras ar grūtībām prasību izpildīt, tādēļ aicinās valsti pārņemt savā pārziņā bērnudārzu skolotāju atalgojuma finansēšanu.
Satversmes tiesa pērnvasar lēma, ka bērnudārza audzinātājs ir tāds pats skolotājs kā citu skolu pedagogi, līdz ar to arī darba samaksai jābūt vienādai. Tiesas lēmumu pildot, arī valdība lēma atalgojuma likmi pirmsskolas pedagogiem celt līdz 9,50 eiro stundā.
Un tas nozīmē, ka pirmsskolas skolotāju atalgojumam šogad bija jākāpj par 23%, no 1240 līdz 1526 eiro mēnesī par pilnu slodzi. Realitātē gan ne visu skolotāju maciņos, solītais arī iekritis.
Tas tādēļ, ka daudzas pašvaldības jau tā lielo finanšu grūtību dēļ izdomājušas, kā šo prasību apiet – samazinot audzinātāju slodzi. Šādu soli, piemēram, spēris Līvānu novads. Tur turpmāk ap 30 pedagogu strādās mazāk stundu, kas nozīmē, ka arī cerētā alga tiem tomēr diži lielāka nekļūs.
"Šeit nav runas, ka mēs nesamaksājam par padarīto, mēs samaksājam. Bet, protams, ka šajā gadījumā tas ir mūsu izmisuma solis. Un darba likumdošana paredz 0,9 slodzi pret to darba apjomu, te ir jautājums, kā mēs to saliekam kopā. Nekādā gadījumā mēs nepārkāpjam likumu, arī Satversme te netiek pārkāpta," skaidro Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods.
Pedagogu arodbiedrība, aptaujājot vietvaras, noskaidrojusi, ka kopumā tās ir 12 pašvaldības, kuras jau lēmušas vai plāno lemt par slodžu samazināšanu pirmsskolas skolotājiem, ņemot vērā algu pieaugumu. Šodien LIZDA tādēļ tikās ar pašvaldību vadītājiem un kopīgi nolēma vērsties pie valdības, aicinot pirmsskolas skolotāju atalgojuma slogu no vietvaru pleciem noņemt.
"Mēs aicināsim valsti uzņemties pirmsskolas izglītības pedagogu finansējumu. Kā tas bija agrāk, pirms krīzes. Jo tad pašvaldības saprata valsti, pašvaldības nāca talkā un uzņēmās šo pirmsskolas izglītības finansēšanu uz sevi, šobrīd valstij jāsaprot mūs un jāpaņem šis finansējums atpakaļ," norāda Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
"Visi pedagogi, visa pedagogu darba samaksa ir jāapmaksā no valsts budžeta, nešķirojot un nepieļaujot šādu nevienlīdzību, katrā ziņā te mēs esam vienisprātis," norāda Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Izglītības ministre Anda Čakša tikmēr šodien uzsvēra, ka atsevišķu pašvaldību lēmums par pedagogu slodzes samazināšanu, lai taupītu naudu, esot nepieņemams solis. Taču apsolīt, ka valsts pārņems šo algu fondu, viņa šobrīd nevarot.
"Tas noteikti ir jautājums par finanšu apjomu, un kā tas varētu notikt. Tas noteikti nebūs ne šogad, ne nākamgad, bet tas, ka mēs vispār to varētu izskatīt, es nenoliedzu.
Tikmēr pašvaldībās norāda, ņemot vērā Izglītības ministrijas izstrādāto pedagogu algu pieauguma grafiku, kurā arī bērnudārza skolotājiem atalgojumu jāceļ arī turpmāk, ilgi gaidīt tie nevarot.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
