Tehnikumu audzēkņi mudina skolēnus apsvērt iespēju par profesionālo izglītību
Pieprasījums pēc dažādām profesijām, kas saistītas ar lopkopību, aug, un Latvijas lauku saimniecībās nepieciešami zinoši, jauni speciālisti, kuri vienlīdz labi orientējas gan modernajās tehnoloģijās, gan veterinārijā. Par šo nozari joprojām valda novecojuši priekšstati, un, lai tos lauztu, šonedēļ spējīgākie tehnikuma audzēkņi no vairākiem Latvijas novadiem dalījās savā pieredzē ar skolēniem, kuriem vēl priekšā izšķiršanās par labu vidusskolai vai profesionālai izglītībai.
Sanita un Anna mācās Bebrenes tehnikumā, vienīgajā vietā Latvijā, kur var iegūt zirgkopja izglītību. Sedlos meitenes sēdējušas jau kopš bērnības, tāpēc izšķirties par labu profesionālai izglītībai nav bijis grūti. Mācību programma sevī ietver arī zirgu apmācīšanu un trenēšanu.
Savukārt Amanda Smiltenes tehnikumā mācās par veterinārārsti un jau skaidri zina, ka pēc tam diplomu iegūs Lauksaimniecības universitātē. Iespēja nākotnē palīdzēt kā maziem, tā lieliem dzīvniekiem ir viņas dzinulis, urbjoties cauri arī visnotaļ sarežģītajām anatomijas grāmatām un dzīvnieku slimībām veltītām nodaļām.
"Šobrīd mans sapnītis ir būt veterinārārstam, kurš ir pabeidzis "Jelgavu", un katru rītu ar smaidu sejā iesēsties savā busiņā un doties pie saviem klientiem, iespējams, pa visu Latviju," stāsta Amanda.
Vetārsta profesija paģēr arī darbu ar cilvēkiem, un dažkārt tieši dzīvnieku saimnieki ir sarežģītākie klienti.
"Ir ļoti labi jāmāk komunicēt ar cilvēku, lai mācētu paskaidrot, kāpēc tiek veikta konkrēta manipulācija, lai paskaidrotu šīs manipulācijas cenu, kas to veido. Un sliktākos gadījumos, kad neko nevar darīt, lai varam paskaidrot, kāpēc, nomierināt cilvēkus, būt viņam blakus, jo tomēr tas ir viņa mīlulis," norāda Amanda.
Smiltenes tehnikumā par lopkopības tehniķi jeb lielo dzīvnieku speciālistu mācās Renārs. Šī profesija viņam ielikta jau šūpulī – ģimene nodarbojas ar piena lopkopību.
"Es uzskatīju to arī par savu uzdevumu, ka man ir ģimenes saimniecība. Iepriekšējās paaudzes mūsu ģimenē ir smagi strādājušas, un es vēlos to visu turpināt," stāsta Renārs.
Tieši lopkopības nozarē pēdējā desmitgadē strauji attīstījusies, bez mūsdienu tehnoloģijām darbs lielajās saimniecībās vairs nav iedomājams. Un jaunajiem speciālistiem tās ir jāpārzina.
"Uzskats, ka lopkopis ir fermas strādnieks, ir tīrākās muļķības, ka viņam ir gumijas zābaki un dakša rokās, tā nav! Tehnoloģiski lopkopība ir viena no straujāk augošajām nozarēm visā pasaulē, mums ir ienākuši roboti, ir modernizācija, reāli robots aizvieto cilvēku, un man tas liekas ļoti interesanti, visu to redzēt dzīvajā un arī vēlos to savā saimniecībā īstenot," skaidro Renārs.
Arī tehnikumu mācībspēkiem nepārtraukti jāatjauno zināšanas, lai ietu vienā solī arī pārmaiņām nozarē. Tomēr pamats ir nemainīgs – šīs profesijas pārstāvjiem ir jābūt dzīvniekmīļiem.
"Viņam vienmēr jādomā, ko domā dzīvnieks, ko domā cilvēks un ko domā cilvēce. Ir visu laiku jākustina smadzenes, un, kā es bērniem saku, jums jau pirmajā kursā ir ieslēgusies veterinārā domāšana, kura beigsies tad, kad jūs beigsiet domāt."
Kā norāda Latvijas Lauku konsultāciju centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis, pieprasījums pēc jauniem izglītotiem speciālistiem lauksaimniecības nozarē strauji aug, prognozējams, ka tuvākajos gados profesionāļu trūks.
"Tas arī ir mūsu pienākums – informēt jauniešus par šo iespēju jau pēc 9. klases iet mācīties un iegūt profesiju, un tad jau tālāk būs atvērti vārti uz universitātēm. Mums ir vajadzīgi jauni, spēcīgi cilvēki mūsu nozarēs, kas ir lauksaimniecība, īpaši lopkopība, jo attīstās un ceļas jaunas fermas, nāk iekšā robotika, mākslīgais intelekts, gribam, lai jaunieši izvēlas studēt šajās profesijās," norāda Cimermanis.
Lai popularizētu profesionālās izglītības plusus, spējīgākie Smiltenes, Malnavas un Bebrenes tehnikumu audzēkņi un viņu skolotāji šonedēļ piedalījās tiešsaistes konferencē "Jauni un jaudīgi", daloties pieredzē ar skolēniem no visas Latvijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
