Putina "vēlēšanu" teātris – ilūzija par demokrātiju turpināsies arī nākamos sešus gadus

Vēlētāji savas balsis var nodot trīs dienu laikā – no piektdienas līdz svētdienai. Nevienam gan nav nekādu šaubu par "vēlēšanu" iznākumu.

Krievijas kanālos Putins tiek pozicionēts kā valsts līderis, kurš stāv pāri visiem saviem potenciālajiem konkurentiem. Viņš atradies pie varas ilgāk nekā jebkurš cits vadonis kopš padomju diktatora Josifa Staļina.

Putins bijis pie varas kopš 2000. gada, izņemot četrus gadus, ko viņš pavadīja premjera krēslā saistībā ar Krievijas konstitūcijā noteikto divu termiņu ierobežojumu. Kopš tā laika diktators ir mainījis noteikumus, lai varētu kandidēt šogad un arī 2030. gadā, kad Putinam būs 78 gadi.

Atrodoties prezidenta krēslā Putins ir nostiprinājis savu "varas satvērienu", tāpēc reāli draudi viņa amatam nepastāv. Viņa atklātākie kritiķi ir vai nu miruši, vai atrodas ieslodzījumā.

Kremlim ir svarīga augsta vēlētāju aktivitāte

Neraugoties uz to, Kremlis joprojām vēlas piešķirt leģitimitāti prezidenta vēlēšanām. Lai gan šaubu par iznākumu nav, varas iestādēm ļoti rūp augsta vēlētāju aktivitāte, kas kalpos kā apliecinājums, ka "tauta" ir ar Putinu. Pēdējās prezidenta "vēlēšanās" 2018. gadā esot nobalsojuši 68%, taču starptautiskie novērotāji fiksēja gadījumus, kad cilvēki balsojuši vairākkārt.

Okupētajās Ukrainas daļās, ko Krievija dēvē par saviem "jaunajiem reģioniem", vēlēšanu iecirkņi tika atvērti 10 dienas pirms vēlēšanām un soctīkli ir pārpludināti ar reklāmām, kas mudina iet balsot. Tāpat izskanējušas ziņas par to, ka bruņoti okupantu karavīri Ukrainas okupēto reģionu iedzīvotājus "iedrošina" piedalīties Putina vēlēšanās.

Visi Putina konkurenti atbalsta viņa politiku

Krievijas diktatoram balsojumā pievienosies Nikolajs Haritonovs, kurš pārstāv Komunistisko partiju. Lai arī PSRS sabrukums ir 30 gadus sena pagātne, tā joprojām gūst atbalstu no nelielas, bet lojālas pēc padomju laikiem noskaņotas sabiedrības grupas un ir otra populārākā partija valstī.

Pārējie divi kandidāti ir Leonīds Sluckis no nacionālistiskās LDPR un Vladislavs Davankovs no Jaunās tautas partijas, kas ir šķietami liberāla un uz biznesu orientēta. Neskatoties uz krasi atšķirīgo politisko nostāju, visi trīs Putina konkurenti lielā mērā atbalsta pašreizējo Kremļa politiku un nevienam nav izredžu pret vadoni.

Pērn savu kandidatūru pieteica pret karu Ukrainā noskaņotais Boriss Nadeždins, dodot retu cerību stariņu vēlētājiem, kas ir opozīcijā Kremlim. Taču valstī, kur daudzi atrodas cietumā, jo publiski iestājušies pret karu, viņa kandidatūra beigās tika noraidīta. Centrālā vēlēšanu komisija kā ieganstu minēja to, ka vairāk nekā 15% Nadeždina savākto parakstu izrādījušies nederīgi. Viņa izslēgšana no kandidātu saraksta izslēdz jebkādu pārsteiguma iespējamību.

Esot pie varas 20 gadus, diktators nav atrisinājis daudzas problēmas

Priekšvēlēšanu debates televīzijā notikušas bez Putina līdzdalības. Tā vietā TV atspoguļotas iestudētas vizītes un viņa tikšanas ar rūpnīcu strādniekiem, karavīriem, studentiem… Viņa valstij adresētā uzruna februāra beigās tiek uzskatīta kā priekšvēlēšanu kampaņa, kuras mērķis ir uzlabot viņa tēlu kā "tautas" prezidentam.

Lai gan daļa runas bija veltīta karam Ukrainā, lielākoties Putins izteicās par iekšpolitikas jautājumiem. Iespējams, tas apliecina to, ka krievus daudz vairāk satrauc vietējās problēmas, nevis Krievijas šķietamie panākumi kaujaslaukā vai nebeidzamās nesaskaņas ar Rietumiem.

Diktators nāca klajā ar virkni sociālās jomas ierosinājumiem – modernizētu nodokļu sistēmu, kas būtu "taisnīgāka" pret ģimenēm un mudinājumus palielināt dzimstību. Šī runa savā ziņā norādīja uz vairākām Krievijas problēmām – nabadzību, vājo izglītības līmeni, infrastruktūru un veselības aprūpi. Atrodoties prezidenta krēslā 20 gadus Putins daudzas no šīm problēmām nav spējis atrisināt. Tā vietā 40% no valsts budžeta tiek tērēti militārajām vajadzībām.

Daudzi no Putina minētajiem pasākumiem prasa ievērojamas investīcijas, bet, tā kā Krievija pastāv augsta korupcija, nauda bieži vien nesasniedz paredzētos mērķus. Bet diez vai, ka tam būs liela nozīmē "vēlēšanās", jo vairums starptautisko novērotāju prognozē, ka tās nebūs ne brīvas, ne godīgas.

Vienīgā intriga – Navaļnija atraitnes akcija

Vienīgo potenciālo intrigu līdz šim radījusi nogalinātā Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija atraitne Jūlija, kura sava vīra nāvē vaino "asiņaino mafiozo" Putinu. Viņa mudinājusi iedzīvotājus svētdienas pusdienas laikā pārpludināt vēlēšanu iecirkņus un balsot par visiem, izņemot pašu diktatoru. "Mums jāizmanto vēlēšanu diena, lai parādītu, ka mēs eksistējam un mūsu ir daudz," viņa pauda savā video vēstījumā.

Tomēr Navaļnija norādījusi, ka šīs kampaņas galvenais mērķis galvenokārt ir ļaut Kremļa opozīcijas atbalstītājiem atpazīt citam citu vēlēšanu iecirknī, nevis īstenot reālas pārmaiņas.

Nav šaubu, ka 18. martā Krievijas iedzīvotāji joprojām modīsies valstī, kur pie varas atrodas Putins un ir skaidrs, ka šī ilūzija par demokrātiju turpināsies arī nākamos sešus gadus.