Uz saturu

Kā pasaules līderi reaģē uz vēl vienu Putina "uzvaru"?

2024. gada 18. martā 20:25

Īsi pēc tam, kad tā dēvēto prezidenta "vēlēšanu" iecirkņu durvis tika slēgtas, Kremlis paziņoja par Vladimira Putina uzvaru. Šoreiz ar rekordlielu – teju 90 procentu balsu pārākumu.

Diktators Putins, paziņojot, ka par viņu atdotas 87 procentu balsu, sev ir piešķīris piekto prezidenta pilnvaru termiņu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ar atsevišķiem starpgadījumiem vēlēšanu iecirkņos – sestdien pusdienlaikā notika protesta akcija, kurā vēlētāji tika aicināti doties uz iecirkņiem, – vai nu sabojāt savus vēlēšanu biļetenu, vai arī nobalsotu par kādu no trim citiem kandidātiem, kas tika pielaisti šim procesam.

"Šī ir mana pirmā balsošana dzīvē. Pat ja mana balss neko neietekmēs, mana sirdsapziņa būs tīra gan man pašai, gan, kā es ticu, nākotnei, ko es vēlos redzēt mūsu valstī," teica kāda vēlētāja Jūlija.

Savukārt kāds cits vēlētājs pauda: "Mēs uz vēlēšanām ejam tīri simboliski, valsts dara to, ko tā grib. Tas arī viss."

"Vēlēšanās" salīdzinoši neliels skaits aizturēto. Var teikt, ka vēlēšanu izrāde Krievijā noslēgusies mierīgi.

Kremļa draugi – Ķīna, Baltkrievija, Azerbaidžāna, Nikaragva, Ziemeļkoreja – bez pārsteigumiem, atbalstīja un sveica Putinu ar panākumiem. Arī Vatikāns.

Vairums Rietumu valstu līderu pauž kritiku par godīguma trūkumu

"Krievijas prezidenta vēlēšanas nepārprotami nebija ne brīvas, ne godīgas," paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Arī Eiropas Savienības nosodījusi gan procesu, kādā balsis ievāktas, gan pastiprinātās represijas pret opozīcijas pārstāvjiem, medijiem un pilsonisko sabiedrību.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Es priecājos, ka cilvēki ārpus politiskā cietuma, ko pašlaik sauc par Krieviju, var paust savu viedokli, piemēram, krievi, kas balsoja Lietuvā – tikai 3% no tiem, kas ieradās Krievijas vēstniecībā Viļņā, balsoja par Vladimiru Putinu. Pārējie nolēma vai nu sabojāt papīru, vai arī nobalsot par jebkuru citu kandidātu," norādīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

Savukārt Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka paziņoja: "Vēlēšanas Krievijā bija vēlēšanas bez izvēles. Vēlēšanu process ne tikai parāda Putina negodīgo rīcību pret savu tautu, bet arī pārkāpj ANO Statūtus. Tā saukto vēlēšanu rīkošana Ukrainas, Moldovas un Gruzijas daļās ir pretrunā starptautiskajām tiesībām."

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosodīja Putina varas sagrābšanu: "Viņš baidās tikai no viena – taisnīguma. Šajā vēlēšanu imitācijā nav un nevar būt likumības. Šim cilvēkam ir jānonāk uz apsūdzēto sola Hāgā – tas ir tas, kas mums ir jānodrošina ikvienam cilvēkam pasaulē, kurš ciena dzīvību un cieņu."

Neraugoties uz starptautisko nosodījumu, dažu valstu, piemēram, Vācijas un Lietuvas, paziņojumiem, ka tās neplāno atzīt rezultātus, diktatora Putina uzvara Kremlī – jau otro desmitgadi pēc kārtas – tiek atzīta par godīgu un leģitīmu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm