Ceļ trauksmi par ilgajiem tiesas procesiem Latvijā. Ir lietas, kas 10 gadus nav izskatītas pat pirmajā instancē

Tā sauktā Digitālgeita, Lemberga lieta, "Latvijas dzelzceļa" bijušā šefa Uģa Magoņa process, arī Zolitūdes traģēdijas lieta, Latvijas Bankas kādreizējā vadītāja Ilmāra Rimšēviča tiesāšana un citas. Visas skaļas lietas, kuras ilgušas gadu gadiem un likušas uzdot jautājumus par tempu, kādā Latvijā nonākam pie taisnīguma.

Cik sena ir problēma ar ilgajiem tiesu procesiem Latvijā, tikpat seni ir strīdi galvenais vainojamais. Vai prokurori gana sagatavotas lietas sūta tiesām, vai tiesas gana efektīvi plāno un organizē darbu, vai advokāti savu klientu interesēs nenovilcina procesā, un jau ierasts, ka visi iesaistītie ar pirkstu rāda cits uz citu.

Ģenerālprokurors sūrojās, ka tiesas nespēj nodrošināt saprātīgi ātru lietu izskatīšanu. Vārds "saprātīgi" šeit ir ļoti no svara. Personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā izriet no mūsu starptautiskajām tiesībām. Proti, pat ja personu notiesā, pēc tam risks zaudēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Ģenerālrokurors atzīst, ka tīri statistiski izskatīšanas termiņi izskatās labi, bet viņu neinteresējot, tā teikt, vidējā temperatūrā slimnīcā. Problēmas ar apjomīgajām vai tā sauktajām skaļajām lietām. Piemērs esot 13., iepriekšējā Saeimā.

"Bija apsūdzēti, manuprāt, četri, ja ne vairāk deputāti. Man liekas, ka tikai vienam spēkā ir nolēmums, pārējie vēl joprojām tiesājas. Viņi jau visu deputātu to termiņu atstrādāja. Agrāk viņš būtu ierobežots, tagad viņš četrus gadus ir zem krimināluzraudzības un nav rezultātu. Vai tas ir normāli?" jautā ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Ģenerālprokurors ieskicē vēl dramatiskāku ainu. Desmitiem lietu raksturojamas kā vienkārši iestrēgušas. Piemēram, noslogotākajā pirmās instances tiesā – Rīgas pilsētas tiesā joprojām ir kriminālprocesi, ka tai nodoti 2012., 2014. un 2016. gadā. Vairākos pēdējo triju gadu laikā vispār notikušas tikai sešas tiesas sēdes. Tieši lielie – nereti pat mēnešiem ilgiem – pārtraukumi starp tām raisa bažas, un ģenerālprokurors uzskata, ka likumā varētu noteikt limiti šīm pauzēm.

Neraugoties uz šo kritiku, Latvijas tiesu sistēmas augstākā amatpersona saka, ka pamatā situācija ir laba, bet tiešām esaot arī ieilgušas lietas. Esot arī apzināta novilcināšana, bet pamatā iemesli objektīvi – apsūdzēto kavējumi vai atrašanās ārzemēs, milzu skaits liecinieku, slimošanas, starptautiski juridiskās palīdzības lūgumi.

Uz jautājumu, vai ir iespējams iztēloties kādu apstākli, kas padarītu 12 gadus pirmajā tiesu instancē par objektīvu situāciju, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs atbild: "Nu, 12 gadus, 12 gadus pie pašreizējiem likumiem… nē! Tur ir vecie procesi, jo pirms gada diviem tika izdarīti diezgan apjomīgi grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas noņēma daudzus šķēršļus."

Tiekot gan strādāts ar šo visu. Runāts ar pašiem tiesnešiem, piemēram, sākt aktīvāk izmantot iespējas notiesāt aizmuguriski jeb bez apsūdzētā klātbūtnes, ja citādi nevar. Ar vecajām lietām tikšot galā.

"Protams, tas ir darvas piliens medus mucā, bet es teiktu, ka no 7000 lietām 50 lietas… Tas nav traģiski. (TV3: Bet ir tā medus muca?) Viens piemērs. Merķeļa ielas ugunsgrēka lieta. Pērnā gada decembrī pirmā sēde paredzēta. Apsūdzētais neierodas. Nākamā tiesas sēde nozīmēta šonedēļ. Vairāk nekā trīs mēnešus vēlāk. Man neizklausās pēc medus mucas. Starp to reizi un šodien – triju mēnešu laikā katram tiesnesim ir ienākuši vairāk desmiti citu lietu. Tas nav tā, ka tiesnesis paņem vienu lietu un gadiem uz tās sēž tiesā," saka Strupišs.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs gan atzina, ka jāskatās uz jaunām darba metodēm un patlaban tiekot pētīti risinājumi.

Uz jaunām metodēm aicina arī Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Viņš atzīst, ka arī paša cunftes pārstāvji mēdzot, tā teikt, grēkot, bet tiesas sēžu nepārtrauktības termiņi vairāk būšot mēģinājums ar plāksteri atdzīvināt mirušo. Svarīgāk būtu, lai tiesnesis paņem lietu un vienkārši to pēc iespējas nepārtraukti izskata, nevis ar lielām pauzēm paralēli strādāt pie daudzām.

"Paņemiet plauktā 10-15 Agates Kristī grāmatas un katru dienu no citas grāmatas palasiet 5-10 lapas. Un tad pēc kāda pusgada jautājums: Vai jūs vispār atcerieties, kāds ir tas fabulas ritējums katrā no šīm grāmatām? Es nezinu, kāda ir tiesnešu darba metode, bet es viņus apbrīnoju. Vienlaikus katru dienu skatot citu lietu, beigu beigās uzrakstīt kādu spriedumu. Kā tas ir iespējams?" jautā Rozenbergs.

Šī nozares diskusija sadzirdēta arī Saeimā, taču vienkārša risinājuma neesot. Pret ļaunprātīgiem kavējumiem jācīnās, taču jāciena arī apsūdzētās puses tiesības uz aizstāvību,

"Mēs visi gribam, lai lietas būtu izskatītas ātri, bet mēs nevaram sarežģītas lietas, kur runa ir par brīvības atņemšanu uz ilgiem gadiem, piemērot tādu vienkāršu procedūru – atnāca, noskaidroja vārdu, uzvārdu un notiesāja. Ģenerālprokurora kritika ir pamatota. Es arī saprotu tiesu varas pārstāvjus, tādēļ risināsim," saka Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Diskusija gaidāma tieši par tiesas sēžu pārtraukuma ilgumu ierobežošanu.