Katrs desmitais šoferis ikdienas stresu "izgāž" pie stūres; rezultāts – avārijās miruši 142 cilvēki

Ceļu satiksmes drošības jomā Latvijai nav ar ko lepoties. Uz mūsu ceļiem katru gadu bojā iet četras reizes vairāk cilvēku nekā Skandināvijas valstīs. Turklāt aizvadītajā gadā šī bēdīgā statistika tikai pasliktinājusies, avārijās miruši par 30 cilvēkiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Statistika liecina, ka teju visi negadījumi uz ceļa radušies, šoferiem pieņemot nepareizus lēmumus – vai tas būtu neatbilstošs ātrums, vai sēšanās pie stūres alkohola reibumā. SKDS aptaujā arī secināts, ka katrs desmitais šoferis, lai atbrīvotos no stresa, mēdz braukt agresīvi, bet kopumā vairāk nekā 40% autovadītāju atzīst, ka uz ceļa ir uzvedušies agresīvi.

"Kāpēc cilvēki uzskata, un tas tiek sabiedrībā tolerēts, ka agresīvi un neatbilstoši uzvesties uz ceļa, kas ir publiska telpa, ir pieņemami? Kāpēc mēs uzskatām, ka teātrī ēst konfektes nav pieņemami, bet apdzīt stāvošu kolonu ir pieņemami, ka pielīst kādam priekšā ir pieņemami," neizpratnē ir VSIA "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Kā norāda Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks, šāda agresīva braukšanas kultūra diemžēl Latvijā ir norma, un šajā jomā uzlabojumi nav vērojumi, lielākoties tas saistīts ar iedzīvotāju stresa noturību: "Tur ir ļoti daudz faktoru, kas spēj mūs izsist no ritma, sabojāt garastāvokli, likt mums justies nervozākam, būt neiecietīgākam, ļoti liels egocentrisms, bet es nedomāju par citiem satiksmes dalībniekiem, lai gan mēs taču to satiksmi dalām kopā, mums visiem tur ir jāpiedalās un mēs esam visdažādākie."

Dati rāda, ka puse no visām smagajām avārijām, kurus izraisījuši piedzērušies šoferi, notikuši uz vietējas nozīmes autoceļiem, tātad tur, kur ir mazāka policijas klātbūtne un nav uzstādīti radari. Sodu apmēru palielināšanai satiksmes drošības eksperti gan šobrīd neredz jēgu – tā vietā jāstrādā pie tā, lai pārkāpēji tiktu pieķerti, un dažādos veidos jāstriprina kontrole uz ceļiem.

"Sodiem neapšaubāmi ir nozīme, bet man liekas, ka lielāka nozīme ir nevis sodiem un sodu apmēriem, bet tam, ka tu zini, ka ir soda neizbēgamība, ja tu kaut ko darīsi, tad tevi sodīs. Kāda nozīme ir sodiem, ja tu apzinies, ka maz ticams, ka tas viss tur nāks pār manu galvu," norāda pētījumu centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš.

Vērā ņemamus uzlabojumus satiksmes drošībā pērn snieguši arī prevencijas pasākumi – uz šosejām daudzviet ieviestā vidējā ātruma kontrole un drošības barjeru uzstādīšana brauktuvju malās uz valsts galvenajiem ceļiem.

"Jebkuram – braucot pa ceļu, redzot, ka ir sadauzīta šī barjera, tas nozīmē, ka viņa ir nostrādājusi, viņa kādam ir kaut ko palīdzējusi, varbūt pat izglābusi dzīvību, tā kā šie veiktie darbi, tie uzlabo satiksmes drošību," skaidro satiksmes organizācijas eksperts Māris Zaļaiskalns.

Nolūkā uzlabot drošību šogad plānots novērst arī vairākus tā dēvētos "melnos punktus" uz ceļiem jeb vietas, kur regulāri notiek avārijas.

"No tādiem būtiskākajiem un droši vien, ka tas izraisīs arī zināmu sabiedrības reakciju, tā būs Rīga-Sigulda šoseja, posmā līdz Garkalnei, mēs slēgsim vairākas apgriešanās vietas, lai izslēgtu iespējas attiecīgi bīstamām sadursmēm, tāpat Suntažos mēs bīstama krustojuma vietā izveidosim rotācijas apli," norāda satiksmes organizācijas eksperts Māris Zaļaiskalns.

Kā lielākie autoceļu tīkla uzlabojumi šogad gaidāmi posmā Babīte-Piņķi, tur pabeigs būvēt četru joslu ceļu. Būtisku remontu gaida Jelgavas-Rīgas – šoseju, tur tiks atjaunots ceļa segums.