Aprit 20 gadi kopš Latvija iestājās ES. Premjere: Varam novērtēt, cik daudz savādāka ir dzīve, nevis palikt nedraudzīgajā zonā

Par godu 20 gadiem, kopš Latvija kopā ar deviņām citām Austrumeiropas, Centrāleiropas un Dienvideiropas valstīm iestājās Eiropas Savienībā – Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. maijā no rīta pie Rīgas pils sagaidīja valsts ausgtākās amatpersonas.

Pēc Svinīgās Goda sardzes maiņas klātesošie devās uz Rīgas pils svētā gara torni. Tur, skanot Ludviga van Bēthovena un Frīdriha Šillera sacerētajai Eiropas Savienības himnai "Oda priekam" mastā līdzās Latvijas karogam un Valsts prezidenta standartam svinīgi tika pacelts Eiropas vienotības un identitātes simbols – Zilais karogs ar 12 zelta zvaigžņu apli, kas simbolizē Eiropas tautu vienotības un  solidaritātes ideālus.

Valsts augstākās amatpersonas neslēpa, ka šī diena ir svētku diena. Latvijas valsts un tauta pirms 20 gadiem vēlreiz apliecināja, ka vēlamies pilnībā atsvabināties no Krievijas ietekmes zonas un būt demokrātiska un eiropeiska valsts. Prezidents Edgars Rinkēvičs, atminoties 2004. gada 1.maiju, saka – tā bija emocionāli pacilājoša diena.

"Es biju Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, man bija jādodas komandējumā uz ASV un lidoju ar "Brittish Airways" caur Londonu. Tajā brīdī, kad mēs pacēlāmies tradicionālā lidmašīnu drošības instruktāža, bet pirms nolaišanās stjuarte teica dārgie pasažieri, sevišķi Latvijas pilsoņi – šī ir tā diena, kad jūs esat iestājušies ES un jums vairs nav jāaizpilda nekādi papīri apsveicu esat laipni lūgti Lielbritānijā, esat laipni lūgti Eiropas Savienībā," atceras Rinkēvičs.

Ārlietu ministre Baiba Braže tolaik bija Latvijas vēstniece Nīderlandē: "Es tajā dienā no rīta pacēlu ES karogu pie vēstniecības – cilvēki brauca riņķī un sveica un māja, tas bija lepns un priecīgs moments. Neticami, ka 20 gadi jau pagājuši un izaugusi vesela paaudze, kura vispār nevar iedomāties kā tas ir, ka varētu nebūt ES. Runājot ar meitas paaudzi – viņa brīnās, kā varēja būt referendums, kurā tajā brīdī nebija nemaz tik skaidrs kā tas būs un nācās mums tajā laikā iespringt, lai pārliecinātu cilvēkus, ka mums būs labāk būt ES nevis ārpus tās," teic Braže.

Šie 20 gadi ir bijuši izaicinājumiem pilni gan Eiropas Savienībai kā kopienai, gan Latvijai atsevišķi. Īpaši runājot par pēdējiem gadiem, kad mūsu kaimiņvalsts Krievija turpina asiņainu karu Ukrainā. Amatpersonas saka – neskatoties uz visām grūtībām savienība sevi ir apliecinājusi kā spēcīgu un lemt spējīgu organizāciju.

"Man pašam bija diezgan liels izbrīns pirms vairāk nekā diviem gadiem, kad ES spēja mobilizēties, lemt par militāro palīdzību, lemt par sankcijām. Es, godīgi sakot, to negaidīju, tas man bija pozitīvais izbrīns, pārsteigums, ka ES spēj attīstīties, piemēroties, ne vienmēr ātri un efektīvi kā gribētos, bet ES šobrīd jau ir pilnīgi skaidri parādījusi par mūsu drošību. Gan ņemot vērā tos uzbrukumus, kas ir notikuši mūsu robežām , gan to kas notiek Ukrainā – Krievijas agresiju pret Ukrainu," pauž Rinkēvičs.

Lai Latvija tiktu uzņemta savienībā, ika veikts milzīgs sagatavošanas darbs, pielāgojot Latvijas tiesību sistēmu un veicot milzum daudz reformu. Latvijas un citu Baltijas valstu iestāšanās procesu gan NATO, gan ES mēģināja ietekmēt un kavēt Krievija. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sacīja, ka pateicoties tā laika amatpersonām, kuras mūs ieveda gan Eiropas Savienībā, gan NATO – šodien varam dzīvot neatkarīgā un eiropeiskā Latvijā.

"Tas vienkāršākais skatījums būtu paskatīties šobrīd uz un arī diemžēl uz Ukrainu, viņi nav pievienojušies ES 20 gadus atpakaļ, viņi to dara šobrīd un mēs esam tie, kas ļoti vēlas, lai viņi pievienotos, jo mēs kā baltieši, kā Latvija varam novērtēt, cik daudz vērtību, cik daudz savādāka ir dzīve ES, nevis palikt tajā nedraudzīgajā zonā, ko vēlās mūsu nedraudzīgās kaimiņvalstis, lai mēs tur būtu," teic Siliņa.

Ielūgumu uzsākt pievienošanās sarunas dalībai ES Latvija saņēma 1999. gada Helsinkos. Trīs gadus vēlāk Latvija kopā ar vēl deviņām valstīm oficiāli pabeidza iestāšanās sarunas un par dalībvalsti kļuvām 2004. gada 1. maijā.

Zīmīgā datumā – kad 1920. gadā darbu sāka pirmais Latvijas Republikas vēlētais parlaments – Satversmes sapulce. Tajā tauta īstenoja savu pašnoteikšanos un apliecināja vēlmi dzīvot neatkarīgā Latvijā. Toreiz tas neizdevās ilgi – piedzīvots autoritārs režīms – pusgadsimts padomju okupācijā. Par brīvu un neatkarīgu valsti atdotas tūkstošiem dzīvību – un šodiena – laikā, kad Krievija turpina atkārtot otrā pasaules kara noziegumus Ukrainā, šai brīvībai ir vēl lielāka vērtība.