Agrāk Laurai Grēviņai nav paticis skriet, tā vietā devusi priekšroku pastaigām. Tagad – tieši skriešana palīdz justies labāk gan fiziski, gan emocionāli. Sākusi pamazām līdz spējusi vairākas reizes pieveikt pat pusmaratona distances – bijusi sajūta, ka viņas ķermenis spēj vēl un vēl, līdz ieguva muskuļu iekaisumu. Pati atzīst, ka tā varētu būt tipiska iesācēju kļūda. Pašlaik ievērojot ārstu ieteikumus un ir samazinājusi distanci, lai arī esot degsme skriet vairāk.
Sertificēta fizioterapeite Anete Baltiņa norāda: "Visiem ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes, taču skriešanai nav obligāti jābūt vienai no tām." Katram ir jāizvēlas tas, kas patīk labāk – nav jāskrien tikai tāpēc, ka to dara citi. Lai nenodarītu sev pāri, būtiski ņemt vērā iepriekšējās traumas un hroniskas saslimšanas.
Pirmajam skriešanas treniņam nav jābūt intensīvam – tā var būt arī aktīva pastaiga. Nākamajās reizēs var trenēties intervālos, piemēram, trīs minūtes skriet, vienu minūti iet, lai parādītu ķermenim, ko nozīmē skriešanas slodze. Skriešana no iešanas atšķiras ar triecieniem, kas ir lielākais kairinātājs saitēm, muskuļiem un kauliem. Ja skrien pārāk ātri vai ilgi, muskuļos un saitēs var rasties iekaisumi, taču kaulos – stresa lūzumi. Tāpat par nepiemērotu slodzi liecina liela aizdusa, galvas reiboņi, krampji kājās, nespēja skrienot parunāt – tā ķermenis signalizē, ka ir par daudz. Laimes atslēga ir veselīgs pieaugums – plus 10% klāt no iepriekšējās nedēļas slodzes.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
