Jauna tehnoloģija Latvijā automātiski bloķēs telefonkrāpniekus
Jau drīzumā Latvijā ieviesīs jaunu tehnoloģiju, kas ļaus automātiski bloķēt telefonkrāpnieku zvanus. To aktivitātes aug ar katru dienu, tai skaitā zvani latviešu valodā, kas agrāk bija retums. Krāpnieki ir rafinēti, izmanto fiktīvus numurus, kas līdzīgi policijas iecirkņu vai banku informatīvajiem numuriem.
Līdzīgi kā jebkurš parasts cilvēks, arī telefonkrāpnieks ierodas savā birojā, saņem norādījumus par to, kas tad dienas gaitā darāms.
Lai veiktu noziegumu, mūsdienās nevajag ne nažus, ne pistoles – pietiek ar parastām datora austiņām ar mikrofonu, mobilā telefona līniju un upuru sarakstu.
Jau drīzumā "Bite Latvija" sāks testēt sistēmu, kas ļaus bloķēt zvanus, kas maskēti par Latvijas un ārzemju numuriem. Sistēma jau ieviesta Lietuvā – pirmās dienas laikā bloķēti vairāki desmiti tūkstošu zvanu. Latvijā sākotnēji pārbaudīs, vai sistēmā nav būtisku problēmu, un tad to varēs izmantot ikdienā.
"Bloķēs zvanus no neeksistējošiem numuriem, fiksētie numuri, kas nāk no ārvalstīm, tos nelaidīsim cauri, tikai no Latvijas. "Bites" mobilā numerācija, kas nāk no ārzemēm – Bite Bitei – varēsim pārbaudīt, vai šis cilvēks atrodas Latvijā. Nelaižam numuru, kas nāk no ārzemēm."
Arī citi mobilo sakaru operatori plāno aktivizēt rīkus cīņa pret krāpniekiem, piemēram, "Tele2" skaidro, ka tai jau ir fiksēto numuru bloķēšana un būs vēl divi risinājumi – tādi paši kā "Bitei". Šobrīd jau norit aktīvi darbi, lai tādu ieviestu Baltijas mērogā. Tomēr būtu nepieciešams arī valstisks vai pat vienots Eiropas regulējums, jo svarīgi, lai visi telekomunikāciju tirgus spēlētāji iesaistītos, pašlaik ir ap 100 operatoru, kas nodarbojas ar starptautisko sakaru nodrošināšanu, tādēļ krāpniekiem pamatīgu triecienu var dot tikai vienota rīcība.
Problēma ar krāpniekiem Latvijā tikai pieaug. Izrādās, pašmāju jauniešus no Latvijas savervē šādai avantūrai un nogādā uz īpaši ierīkotiem zvanu centriem ārpus Eiropas Savienības, jo tur šādas noziedznieku šūnas var darboties krietni brīvāk.
"Mēs zinām, ka tā saucamie naudas mūļi brauc uz šīm valstīm un strādā – tieši latvietis zvana latviešu valodā un turpina izkrāpt naudu. Pārsvarā, cik ir informācija no policijas, tas nāk no postpadomju valstīm, lielākoties no Ukrainas, kur šie krāpnieki strādā zvanu centros un nāk kā uz parastu darbu, pelna sev naudu. Cilvēkus vervē, viņi darbojas pēc scenārija, lasa un izkrāpj," saka Reinis Pudāns.
Un šeit arī konkrēts piemērs – latviski runājošs krāpnieks, uzdodoties par policistu. Dzirdams, ka lasa no lapas, teksts ir paviršs un kļūdains, piemēram, nav nekāda "Krimināllietu likuma", kuru krāpnieks piemin.
Šī persona ieradās "Swedbank" filiālē, kur centās no jūsu vārda saņemt pieprasījumu 15 000 eiro apmērā. Vai esat kādam Latvijas teritorijā sniedzis šāda veida pilnvaru?
Nē!
Es jūs sapratu. Šādā gadījumā man vajadzēs sastādīt protokolu par krāpšanu un oficiālu dokumentu viltošanu, kas pēc "krimināllietu likuma" skaitās 177. panta pirmā daļa.
Ok, a kas tas par protokolu?
Ko es tagad ar jums noformēju.. mutiskā veidā.
CERT.LV kiberdrošības eksperts uzskata, ka krāpnieku filtrs būs labs līdzeklis cīņā pret krāpniekiem: "Gan dažādi Android, gan IOs sistēmas cenšas aizsargāt lietotājus, ir uz Google bāzes šie te brīdinājumi jau pašā tālrunī parāda. Bet šie telekomunikāciju operatora puses risinājumi kā reizi novērš saknē šo problēmu – šī krāpšana nenonāk līdz tālruņiem, kas ir pie lietotāja!"
Krāpnieki gan noteikti meklēs citus veidus, kā tikt pie cilvēkiem, lai tos apvārdotu, piemēram, izmantojot īsziņas vai Whatsapp sarakstes, tādēļ modrību zaudēt nedrīkst.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
