Ar Makronu baltā zirgā un priekšgalā: Eiropa atmaigst Ukrainas triecieniem Krievijā
Vienā dienā par leģendāru kļuvis kadrs ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu – turot rokās Ukrainas karti, viņš uzsver smago situāciju frontē un to, ka Kijivai ir pilnas tiesības lietot Rietumu piegādātos ieročus un neitralizēt Krievijas militāros mērķus, no kuriem tiek izšautas raķetes Ukrainas pilsētu virzienā.
Makrons, kurš 2022. gadā bija viens no lielākajiem pretiniekiem lielvalstu līderu vidū par vērienīgu militāru palīdzību Ukrainai, tagad kļuvis par gandrīz pilnīgu sevis pretstatu. Tajā, iespējams, lomu spēlē arī citi ģeopolitiski vēji, piemēram, ietekmes samēri ar Krieviju Āfrikā.
Makrons gan nav vienīgais, kurš pēdējo nedēļu laikā devis skaidru zaļo gaismu Rietumu raķešu nonākšanai aiz Ukrainas robežām.
Ukraine should be allowed to strike military sites and bases in Russia from which Ukraine is attacked, not other military targets – President Macron. pic.twitter.com/5lOrbhGnIe
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) May 28, 2024
Iepriekš intervijā CNN Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka neiebilst triecieniem pa raķešu palaišanas vietām.
"Tas, ko mēs redzam, ir mūsu nespēja nodrošināt Ukrainu ar ieročiem un arī ierobežojumu noteikšana šo ieroču izmantošanai triecieniem militārajiem mērķiem Krievijā. Mēs nerunājam par pilsētām vai civiliedzīvotājiem, mēs runājam par likumīgiem militāriem mērķiem," uzsver Rinkēvičs.
"What we see is the consequence of our inability to provide Ukraine with weapons and also putting restrictions [on using] those weapons to strike military targets in Russia." Latvia’s President @edgarsrinkevics joins me with a plea for a change of policy from the West pic.twitter.com/5x3VLnuHf8
— Christiane Amanpour (@amanpour) May 27, 2024
Arī Polijas pozīcija ir līdzīga – aizsardzības ministra vietnieks Polijas radio "ZET" izteicās, ka neiejaucas, veidā kā Ukraina lieto piegādāto militāro palīdzību: "Ukraiņi var cīnīties tā kā viņi vēlas."
Arī NATO šefs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka Rietumu ieroču pielietošana Krievijā nenozīmē NATO iesaisti konfliktā un šāda Ukrainas rīcība pret militāriem mērķiem ir pieļaujama.
Jau iepriekš šādus ierobežojumus bija atcēlusi Lielbritānija. Ukraina lūdz, lai ar vien vairāk valstu seko piemēram, lai Kijiva sevi var aizstāvēt.
Eiropas valstīm jauni militārā atbalsta solījumi Ukrainai
Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim turpinot vizītes Eiropā, pēdējo dienu laikā vairākas valstis apsolījušas Ukrainai jaunu palīdzību un militāro atbalstu vairāku miljardu eiro apmērā.
Zviedrija trešdien nāca klajā ar līdz šim apjomīgāko palīdzības paketi kara plosītajai Ukrainai. Zviedrija apsolījusi snieg militāro palīdzību aptuveni 1,16 miljardu eiro apmērā, tostarp piegādāt izlūkošanas lidmašīnu "ASC 890", kas būšot īpaši noderīga pretgaisa aizsatrdzībai, vidēja darbības rādiusa raķetes "Rb 99" un artilērijas munīciju.
Zviedrija, kas martā iestājās NATO, nosutīs Ukrainai arī visus savus 302.modeļa bruņutransportierus, lai atbalstītu Ukrainas vienību veidošanu.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Zviedrija līdz šim kopumā sniegusi militāro palīdzību 3,8 miljardu eiro apmērā. Arī Zviedrija jau iepriekš minējusi, ka ļauj Ukrainai izmantot šos ieročus Krievijas teritorijā.
Savukārt otrdien Zelenska vizītes laikā Beļģija apsolīja miljardu eiro lielu palīdzību un kaujas lidmašīnas, kuras gan tiks piegādātas četru gadu laikā – līdz 2028. gadam. Otrdien Briselē parakstītais divpusējais līgums par ilgtermiņa sadarbību drošības jomā paredz četru gadu laikā piegādāt Ukrainai 30 iznīcinātājus F-16.
Līgums, kas noslēgts uz desmit gadiem, paredz, ka Beļģija sniegs Ukrainai finansiālu atbalstu 977 miljonu eiro apmērā.
Video: Beļģija piegādās Ukrainai 30 iznīcinātājus F-16
Pēc pēc viesošanās Beļģijā un solījuma par F-16 iznīcinātāju saņemšanu, Zelenskis otrdien devās uz Portugāli, kur notika sarunas ar valdības vadītāju un citām amatpersonām par palīdzības sniegšanu Ukrainai. Portugāle solīja nosūtīt Kijivai vairāk nekā 120 miljonus eiro Ukrainas aizsardzībai, kas ir daļa no plašāka sadarbības plāna.
Ar jaunu palīdzības plānu šonedēļ klajā nākusi arī Spānija, solot Kijivai militāro palīdzību miljarda eiro apmērā. Spānijas premjerministrs Pedro Sančess un Zelenskis pirmdien Madridē parakstīja drošības līgumu.
Vienošanās "ietver apņemšanos 2024.gadā sniegt militāro palīdzību viena miljarda eiro apmērā," preses konferencē paziņoja Sančess. Tiek ziņots, ka palīdzības darījums ietvers arī jaunas raķetes "Patriot" un tankus "Leopard".
Zelenskis jau ir parakstījis divpusējus drošības līgumus ar vairākām valstīm, tostarp Franciju, Vāciju un Lielbritāniju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
