Tā sauktie dziļviltojumi par Latvijas politiķiem pagaidām nav izplatīti, bet eksperti brīdina, ka pirms nākamajām Saeimas un pašvaldību vēlēšanām varam sagaidīt lielus pārsteigumus.
Līdz šim priekšvēlēšanu laiks pirms Eiroparlamenta deputātu izvēles Latvijā bijis salīdzinoši ļoti mierīgs – lai gan iepriekš izskanēja prognozes, ka būs skaļas kampaņas ar dziļviltojumiem, lai diskreditētu Latvijas politiķus, nekas tāds nav manīts. Un, visticamāk, šoreiz šādu pārsteigumu, kā citās valstīs, pie mums nebūs, lēš Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore.
Mēs nesen redzējām vēlēšanas Slovākijā, kur par labu prokrieviskajiem kandidātiem tika ietekmētas tieši pēdējās nedēļas laikā, tika šie viltotie video izplatīti, mainot daļas sabiedrības viedokli. Ja runājam par lielo kaimiņu, viņam ir intereses tur, kur ir lielāks parlamenta deputātu skaits, iespēja ietekmēt, tai skaitā galēji radikālās partijas. Mums jau nacionālu partijas tomēr ir ļoti pretkrieviskas, atšķirībā no citām rietumvalstīm.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās kopumā Latvijā kandidēs 16 saraksti, daudzas partijas pārstāv ļoti līdzīgas idejas un, iespējams, arī tas mūsu valsts ienaidniekam neraisa lielu vēlmi ražot un izplatīt dziļviltojumus.
Ja domājam par spēlētājiem no ārpuses, tur nav tāda viena ļoti ērta mērķa, pret kuru vēršoties, varētu ļoti būtiski mainīt Latvijas pārstāvniecību Eiropas Parlamentā
Viens no veidiem, kā neuzkrītošāk mēģināt ietekmēt Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātus, ir sociālajos medijos izplatīt aicinājumus boikotēt balsu nodošanu ar domu – tas jau neko nemainīs. Šādi pamudinājumi strādā par labu Latvijas pretvalstisko interešu lobētājiem.
"Kā mēs visi saprotam, jo mazāk cilvēki aiziet uz vēlēšanām, jo vieglāk dažādiem spēkiem, kas citādi tiek uzskatīti par margināliem, kuriem bieži ir ar Kremli savietojami uzskati, daudz vieglāk tikt iekšā Eiropas Parlamentā. Kā redzam ar Ždanokas kundzes piemēru, kremlis prot šādas situācijas izmantot. Jo vairāk iet uz vēlēšanām, jo grūtāk šādiem spēkiem iekļūt," norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Iepriekšējos gados vēlēšanu dienās Latvijas valsts iestāžu un uzņēmumu mājaslapas saņēmušas pamatīgus kiberuzbrukuma triecienus. Arī šoreiz modrību zaudēt nedrīkst.
Jābūt gataviem, pat ja tas pieņēmums ir, ka visdrīzāk nebūs, bet tā korelācija pēdējos gados novērota – jo vairāk gatavojies, jo mazāk kas notiek. Un, jo vairāk esi gatavojies, jo mazāk kaut kas notiek.
Jāatgādina, ka Saeima nesen noteica kriminālatbildību par mēģinājumu ar dziļviltojuma tehnoloģiju palīdzību ietekmēt vēlēšanu rezultātus – par to draud līdz pat pieciem gadiem cietumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
