Tomēr izmeta. No tiešraides balto stārķu ligzdas izmet mazāko stārķi

Tiešraides forumā Vērotāja aicina nesaukt stārķu tēvu par slepkavu: "Man arī ļoti žēl par Bendžaminu, taču tēvu par slepkavu nevajadzētu saukt. Barības ir reāli maz un to mēs visi redzam katrā barošanas reizē."

Latvijas dabas fonds (LDF) putnu tiešraižu skatītājiem skaidroja radušos situāciju stārķu ligzdā, kad bija pirmais mēģinājums izmest no ligzdas mazāko no pieciem cāļiem.

"Dabā pastāv mehānismi, kā tiek nodrošināta sugas turpināšanās – izaug spēcīgākie mazuļi un lielākais mazuļu skaits konkrētajā situācijā un barības pieejamības apstākļos. Balto stārķu mehānisms ir tāds, ka putni izdēj lielāku olu skaitu, mazuļi ir dažāda izmēra un bieži mazākie neizdzīvo. Tie iet bojā dažādos veidos, kas noteikti ir pazīstami cilvēkiem, kuru pagalmos vai lauku sētās ir balto stārķu ligzdas," skaidro LDF.

"Šis ir sugas pašregulācijas mehānisms, un cilvēka iejaukšanās, lai arī ļoti saprotama un vislabāko nodomu vadīta, ar to būtu pretrunā," atgādina LDF.

LDF novērtē skatītāju atsaucību un līdzjūtību un vēlreiz aicina izturēties ar sapratni un respektēt dabas procesus.

Ar tiešraides kameru aprīkotajā balto stārķu ligzdā, kas uzvīta uz AS "Sadales tīkls" elektroapgādes balsta Tukuma pusē stārķu pāris Mamma un Tuks šajā izperēja piecas olas. Četri putni bija acīm redzami lielāki, bet piektais bija krietni mazāks. Šajā karstajā laikā bija grūti pabarot visus bērnus. Stārķu pāris turpina rūpēties par četriem stārķēniem.

Svēteļu dabiskā ligzdošanas vieta ir koki, kuru zari vai nolūzušu stumbru galotnes spēj noturēt ligzdas smagumu (tās svars var būt pat vairāk nekā 500 kg). Ņemot vērā to, ka kokus ar ligzdas būvēšanai piemērotu zarojumu atrast nav tik viegli, baltie stārķi izvēlas elektrības stabus kā cilvēka veidotu un sev piemērotu alternatīvu dzīves vietu. Pašlaik uz elektroapgādes balstiem ligzdo teju 80 % balto stārķu populācijas Latvijā.

Lai padarītu ligzdošanu drošāku gan putniem, gan apkārtējiem iedzīvotājiem, gan arī mazinātu elektroapgādes pārtraukumu riskus, "Sadales tīkls" zemsprieguma elektrotīklā, kur drošības apsvērumi pieļauj, uzstāda metāla ligzdu pamatnes. Savukārt, konstatējot bīstamas situācijas, ligzdas drošības apsvērumu dēļ no balstiem var tikt noņemtas. Tas tiek darīts ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju un lielākoties – ārpus stārķu ligzdošanas sezonas.

Ja ir radusies vēlme un iespēja izmitināt stārķus savā īpašumā, ieteikumus mākslīgas ligzdas pamatnes izveidei var smelties brošūrā "Balto stārķu ligzdu pamatnes", kas pieejama Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) mājaslapā www.lob.lv. Savukārt par balstu vai jau gatavu metāla pamatņu iegādi un izvietošanu iedzīvotāji var interesēties pie vietējiem elektromontāžas uzņēmumiem.

LDF tiešraide skatāma "Sadales tīkla" mājaslapā un LDF "YouTube" kanālā, kā arī portālā Dabasdati.lv un LDF mājaslapā (Tiešraižu sadaļā). LDF dabas norišu tiešraides internetā nodrošina jau vairāk nekā 10 gadus, taču šī ir pirmā kamera, kuras tehniskā sistēma ir uzstādīta aktīvā gaisvadu elektrolīnijas balstā. Pēdējā desmitgadē putnu vērošana tiešraidē ir guvusi plašu popularitāti visā pasaulē, arī šai balto stārķu tiešraidei seko līdzi interesenti ne vien no Latvijas, bet arī citām valstīm.