Kamēr pilsoņi vēl apsver vēlēšanu rezultātus un kamēr politiķi svin savas uzvaras vai aprod ar zaudējumiem, ir arī tādi cilvēki, kuri, vēlēšanu maratonam noslēdzoties, īpaši atviegloti nopūšas.
Briselē atrodas TV3 Ziņu filmēšanas komanda, kas pirmdien savu darbu noslēgs. Bet vēl pirms tam TV3 Ziņām bija ekskluzīva iespēja ar galveno Parlamenta runasvīru izstaigāt telpas, kur parasti žurnālistiem nav iespējas ielūkoties.
Tas, ko žurnālisti redzēja visas nakts garumā, bija skatuve un ekrāni, bet kas slēpjas aiz tiem?
"Aizkulisēs ir ļoti daudz infrastruktūras un ļoti daudz tehnisko darbinieku, kuri ir neaizvietojami, lai vēlēšanu nakts notiktu. Darbs jāorganizē tā, lai varētu tiešsaistē raidīt visu, kas notiek uz skatuves vairāk nekā 6 stundu garumā. Vienlaikus šī ir arī vieta, kur mēs saņemam datus no katras dalībvalsts," stāsta Eiropas Parlamenta komunikācijas ģenerāldirektors Žaume Duks Gijots.
Vēlēšanu laikā sēžu zāli pārvēršam par milzīgu preses telpu, jo tas ir vienīgais veids, kā uzņemt vairāk nekā 1000 žurnālistu. Tāpēc šeit var redzēt gan zāli, gan skatuvi visos leņķos, gan arī dažādās grafikas. No šejienes tās "palaiž" uz lielajiem ekrāniem.
"Mēs vakar raidījām 24 valodās, lai ikviens pilsonis varētu sekot līdzi ne tikai oriģinālajā valodā, kas pamatā bija angļu, bet arī visās pārējās oficiālajās valodās, tai skaitā latviešu. Tas ir milzīgs izaicinājums arī no tehniskā viedokļa, bet tas ir mūsu pienākums, jo Eiropas Savienībai visas valodas ir vienlīdzīgas. Es jūtos atvieglots. Šis ir ļoti gara un smaga darba noslēgums ļoti daudziem cilvēkiem mūsu nodaļā. Esam apmierināti, jo viss izdevās, bet, protams, esam noguruši, taču, ja ir gandarījums, citam nav nozīmes," bilst Gijots.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Tāds, lūk, ieskats notikumā, kam līdzīgu grūti atrast – tāpēc atvieglota nopūta un bezmiega nakts pēdas daudzu sejās šodien Briselē nolasāmas. Un var saprast – šai virzienā bija vērsti ne tikai eiropiešu, bet visas pasaules skatieni. EP tomēr pārstāv skaitliski otru lielāko demokrātisko elektorātu pasaulē, ko skaita ziņā pārspēj vien Indija.
373 miljoni bija tiesīgi balsot, no tiem līdz urnām gan aizgāja vien puse. Latvijā, ka zināms, vēl mazāk – vien trešdaļa. Pārējie ar nepiedalīšanos uz nākamajiem pieciem gadiem atteikušies no savas balss un interešu pārstāvniecības plašajā likumdevējā.
