Šveicē sācies augsta līmeņa divu dienu Ukrainas miera samits

Atklājot samitu, kara plosītās valsts prezidents pauda, ka "šodien ir demokrātiskās pasaules kopīgo panākumu diena."

"Ukraina nekad nav vēlējusies šo karu. Tā ir noziedzīga un pilnīgi neizprovocēta Krievijas agresija, un vienīgais, kas to vēlējās, bija Putins. Bet jebkurā gadījumā pasaule ir stiprāka. Tāpēc dzima Miera formula – formula pasaules vairākuma vienotībai miera labad, ANO Statūtu mērķu un principu, starptautisko tiesību un līdz ar to globālās drošības pilnīgai efektivitātei. Tas ir tas, kas ir  tuvs katrai  pasaules tautai," uzrunā teica Ukrainas prezidents Volodimiris Zelenskis.

Ukraina uz šo tikšanos bija ielūgusi kopumā 160 valstis, atsaukušās vairāk nekā simts. Ielūgumam neatsaucās arī gaidītākais viesis – ASV prezidents Džo Baidens. Savā vietā viņš deleģējis viceprezidenti Kamalu Herisu.

Ukraina cerēja arī uz citas lielvaras – Ķīnas – klātbūtni. Kijiva ļoti centās, lai Ķīnas delegācija apmeklētu samitu, galvenokārt, lai iedzītu ķīli starp Maskavu un Pekinu. Taču Pekina, kas piedāvājusi savu, Kremlim tīkamāku plānu, atteica dalību, sakot, ka neredz jēgu samitam bez Maskavas klātbūtnes.

Tomēr par bezjēdzīgu šo augsta līmeņa starptautisko sanāksmi pavisam noteikti saukt nevar – to TV3 šodien pauda arī Latvijas prezidents.

"Stabils miers ir iespējams tikai tad, ja starptautiskās tiesības tiek izpildītas un Ukrainas teritoriālā nedalāmība tiek pilnībā atjaunota. Protams, nevar sagaidīt, ka šis samits būs pavērsiena punkts. Es drīzāk teiktu, ka tas ir ceļa sākums, tas ir pirmais solis. Tas savā ziņā atgriež Ukrainas jautājumu, Krievijas agresiju pret Ukrainu globālajā dienaskārtībā. Bezjēdzīgs tas noteikti nav, bet pārspīlēti sagaidīt visu problēmu atrisinājumu šādā situācijā, tas nebūtu pareizi," saka Latvijas valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Valsts prezidents arī atzīmēja, ka zīmīgi ir tas, ka Kremlis nav spējis šo pasākumu ignorēt, dienu pirms samita prezentējot savu absurdo miera redzējumu.

"Mazliet ironiskā kārtā, šis samits savā ziņā piespieda arī Krieviju sākt runāt par savu miera redzējumu, kas, protams, ir absolūti nepieņemams, bet tas, ka Krievija bija spiesta noreaģēt un nevarēja šo pasākumu ignorēt, tas arī ir zīmīgi," saka Rinkēvičs.

Diktators Putins vakar paziņoja, ka Krievija esot gatava pārtraukt karadarbību Ukrainā, ja tiks izpildīti vairāki nosacījumi – Ukrainai jāizved karaspēks no Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, kurus Maskava, pārkāpjot starptautiskās tiesības, ir okupējusi. Un vēl Maskavas miera plānā – Ukrainai jāatsakās no centieniem iestaties NATO.

Rietumu līderi šo piedāvājumu nodēvējuši par absurdu – uzsverot, ka Putins ar savu priekšlikumu vēlas aizēnot faktu, ka viņš ir tas, kurš uzsācis un turpina brutālu karu.

"Tas, ko Putins galu galā ierosina, ir viņa imperiālistiskā uzbrukuma iekļaušana dokumentos. Mums ir vajadzīgs nevis diktēts miers, bet gan godīgs, taisnīgs miers, kas koncentrējas uz Ukrainas integritāti un suverenitāti, tieši tāpēc šī konference notiek. Šveicē notiekošais ir svarīgs pirmais solis," neslēpa Vācijas kanclers Olafs Šolcs.

Samita namamāte, Šveices prezidente, samita atklāšanas runā pauda, ka bez Krievijas klātbūtnes, miers nebūs iespējams, bet vienlaikus uzsvēra, ka Krievijas piedāvātais plāns – nav apspriežams.

"Starptautisko tiesību ignorēšana kaitē ne tikai Krievijai, bet visiem ilgtermiņā. Ja mēs vēlamies iedvesmot miera procesu, kaut kad jāiesaistās arī Krievijai. Tas ir skaidrs visiem," uzrunā teica Šveices prezidente Viola Amherda.

Atskaitot Kijevas piedāvāto 10 punktu plānu kara izbeigšanai, samita darba kārtībā vēl trīs būtiski jautājumi – kodoldrošība, piemēram, Krievijas okupētajā Zaporožžas spēkstacijā; humānā palīdzība un karagūstekņu apmaiņa.