VUGD vadītājs Baltmanis akcentē, ka šogad Jāņu brīvdienās ugunsgrēkos nav gājis bojā neviens cilvēks. Tāpat arī nav bijis neviena noslīkušā.
"Ir bijuši mazāki notikumi varbūt svētku sākumā. Vairāk bija tādi notikumi, kur bija piededzis ēdiens virtuvē, kas platības ziņā varbūt ir mazs notikums, bet atkal rodas šie degšanas produkti, un tas attiecīgi rada apdraudējumu," pauda Baltmanis. "Bet tādu lielu vai sarežģītu notikumu, par laimi, nav bijis."
Atbildot uz jautājumu, vai Latvijas iedzīvotājus var vērtēt kā tādus, kuri nu kļuvuši par prātīgākiem svinētājiem, VUGD priekšnieks atzina – skaitļi liecina, ka šim apgalvojumam var piekrist. Iepriekšējos Jāņos viens cilvēks gāja bojā ugunsgrēkos, bet tāpat bija arī divi noslīkuši cilvēki.
"Kopumā tiek īstenoti dažādi preventīvie pasākumi. Sabiedrība tiek izglītota, un cilvēki paši arī ieklausās mūsu padomos. Ir prātīgāki," teic Baltmanis.
Arī kopumā šā gada statistika ir daudz labāka nekā iepriekšējos gadus, pauž Baltmanis. Piemēram, šogad ir vēsturiski mazākais kūlas ugunsgrēku gadījumu skaits – 441. Tāpat arī meža ugunsgrēku skaits ir sarucis, ja pērn līdz jūnijam to bija virs 300, tad šogad bijuši vien 64, kuros Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir ticis iesaistīts. Sarucis arī bojāgājušo skaits. Šogad negadījumos laikposmā līdz jūnijam bojā gājuši 30 cilvēki, bet pērn – 45.
"Es gribētu teikt, ka sabiedrība daudz biežāk zvana 112 . Ja iepriekš, teiksim tā, likās, ka paši var atrisināt kādu problēmu, tad šobrīd, tiklīdz ir kaut kāds apdraudējums, uzreiz paziņo uz 112. Tad arī dodamies palīgā. Arī šajos svētkos bija tādi gadījumi, kad cilvēki redzēja kādu atblāzmu debesīs. Tie bija 20 aptuveni notikumi, un viņi mums zvanīja, domājot, ka varbūt kāda ēka deg. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka tas nav ugunsgrēks. Bet tā ir pareiza rīcība. Labāk ir jāzvana 112, ja ir sajūta, ka ir apdraudējums."
Lūgts komentēt, vai izdevies novērst trūkumus 112 lietotnē, kurā tika konstatētas nepilnības, brīdinot par trauksmes sirēnu darbības pāraudi Latvijā, Baltmanis atzina: "Jā, bija konstatētas problēmas."
Zināms, ka šobrīd lietotnes izstrādātājs ir novērsis iepriekšējos trūkumus. "Jāatgādina, ka, ja cilvēkam viedtālrunī ir uzlikta automātiskā lietotņu atjaunināšana, nekas nav jādara. Bet, ja uzstādījumos, ir izvēlēta manuālā lietotņu atjaunināšana, tad tas obligāti jāizdara. Tad būs jaunā versija ar uzlabojumiem, lai problēmas nerastos," pauž Baltmanis.
Baltmanis arī akcentē, ka lietotne ir noderīga, jo ļauj sazināties ar dispečeriem ar SMS palīdzību. Tostarp dzīvībai bīstamās situācijās, tāpat šo iespēju var izmantot cilvēki ar īpašām vajadzībām. Izmantojot lietotni, VUGD zvanu centram ir iespējams nosūtīt savas atrašanās koordinātas. Lietotnē arī iedzīvotāji tiek brīdināti par bīstamiem laikapstākļiem un ārkārtas situācijām. "Noteikti vēl ir viena lieta. Lietotnē ir drošības padomi. Sociālo tīklu lasīšanas vietā mēs varam pārlasīt, ko darīt vienā vai otrā apdraudējumā. Nevajag meklēt mājaslapās vai bukletos – viss ir vienuviet," akcentē Baltmanis.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotie dati liecina, ka aizvadītajās četrās diennaktīs, laika posmā no 21. jūnija plkst. 6.30 līdz 25. jūnija plkst. 6.30, VUGD saņēma 240 izsaukumus – 76 uz ugunsgrēku dzēšanu, tai skaitā vienu uz meža ugunsgrēka dzēšanu, 86 uz glābšanas darbiem, bet 78 izsaukumi bija maldinājumi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
