Uz saturu

Ne bez grūtībām Latgales zoodārza karaliskā pitona olas pārvieto uz inkubatoru

Latgales zoodārza (LZD) karaliskajam pitonam (Python regius) ap vasaras saulgriežiem zoodārza darbinieki ņēma nost olas, lai ievietotu zoodārza inkubatorā. Pēc aptuveni 90 dienām gaidāms Latgales zoodārza pieaugums, vēstīja ieraksts "Facabook".

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Portāls "tv3.lv" sazinājās ar Latgales zoodārza pārstāvi Aivaru Rimicānu, lai noskaidrotu, kāpēc olas nevar atstāt pie pitona terārijā.

"Terārija apstākļos par nožēlu nav temperatūras režīma un citu apstākļu, kas ļautu veiksmīgi attīstīties izdētajām olām. Kā arī pastāv risks, ka mamma netīšām saspiedīs olas ierobežotā terārija apstākļos," skaidroja Rimicāns.

Karaliskā pitona olas. FOTO: LATGALES ZOODĀRZS/FACEBOOK

Tādēļ olas tiek pārvietotas inkubatorā un tiek apsmidzinātas ar speciālu substrātu glabāšanai, lai temperatūra, mitrums un citi rādītāji būtu nemainīgi.

"Tad ir cerība vidēji pēc trim mēnešiem sagaidīt kādu čūskulēnu. Papildus dējums bija vienā "kaudzē", tādēļ tām nebūtu vienmērīgas temperatūras un gaisa apmaiņas, tādēļ tās uzreiz ietu bojā," stāsta Rimicāns.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Karaliskā pitona olas tiek apsmidzinātas ar speciālu substrātu glabāšanai, lai temperatūra, mitrums un citi rādītāji būtu nemainīgi. FOTO: LATGALES ZOODĀRZS/FACEBOOK

Par to vai zoodārza karaliskajiem pitoniem olas ir katru gadu, Rimicāns saka: "Nē, šis process nav sezonāls. Olas var tik izdētas ik pēc pāris gadiem vai citreiz retāk vai biežāk, jo mums ir vairāki pitonu pāri."

Šajā reizē inkubatorā tika ievietotas septiņas olas. Ja notiks veiksmīga perēšana inkubatora, tad pēc trīs mēnešiem izšķilsiet septiņi mazi čūskulēni, kur tad mazie pitonu pēc tam paliks?

Rimicāns min, ka ne visas izdētās olas būs apaugļotas vai veiksmīgi attīstīsies pat inkubatorā.

"Parasti tie mazuļi, kas spēj izšķilties un pirmā gada laikā izdzīvo, ir daļa no zoodārza dzīvnieku kolekcijas un pirmo laiku atradīsies karantīnas telpās līdz sasniegs pietiekošu augumu, lai varētu tikt eksponēti apmeklētājiem. Pamatā jaunie dzīvnieki tiek izmantoti kā ekspozīcijas jaunumi vai kā maiņas dzīvnieki, kad esošie uz laiku ir apslimuši vai gadījumos, kad "vecā paaudze" pavisam iet bojā," portālam stāsta Rimicāns.

Par Latgales zoodārzu

LZD principiāli nav dzīvnieku, noķerto dabā. Visi zoodārza dzīvnieki ir no zookultūras un, līdzīgi kaķiem un suņiem, paaudzēm dzīvo blakus cilvēkiem. Lielāka daļa dzīvnieku ir iepriekšējiem saimniekiem "nevajadzīgie dzīvnieki" un dzīvo zoodārza patversmē.

LZD ekspozīcijā mīt tikai nelieli tropiskie zookultūras dzīvnieki, kam šeit tika izveidota viņu prasībām atbilstoša dabai līdzīga vide. Lielākā LZD dzīvnieku daļa šeit vairojas, daudzi dzīvo paaudzēs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

LZD ekspozīcijas 100 terārijos, baseinos, akvārijos un voljeros dzīvo, aug un vairojas vairāk par 120 zookultūras dzīvnieku sugām, kas sastāda aptuveni 2000 īpatņu: pērtiķi, papagaiļi, čūskas, zivis, krokodilu kaimani, zirnekļi, bruņurupuči, lidojošie sunīsi, vardes, bruņneši, iguānas u.c.

LZD ir draudzīga vide cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Ikviens interesents Latgales zoodārzu var apmeklē trešdien, ceturtdien, piektdien, sestdien un svētdien no pulksten 10.00 līdz 18.00. Vairāk informācijas par Latgales zoodārzu atradīsi šeit.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm