ASV kongresmenis: Citiem vajadzēja sekot Latvijas piemēram Ukrainas atbalstā, pirms sākās karš

Viņš norādīja, ka sarunā ar Siliņu tika novērtēta Latvijas līderība Ukrainas atbalstā un Latvijas apņemšanās NATO kontekstā, piemēram, jau patlaban Latvija aizsardzībai atvēl vairāk nekā 2% iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas attiecas uz abu valstu sadarbību militārajā jomā. Delegācijas pārstāvji ar Latvijas premjeri runājuši arī par enerģētiku.

Kouls atzīmēja, ka Latvija pieņēma drosmīgu lēmumu samazināt atkarību no Krievijas naftas un gāzes, taču tikpat nozīmīgi ir meklēt alternatīvus enerģijas avotus. Viņš pieminēja, ka delegācijā bija ASV Kongresa pārstāvju palātas komitejas vadītājs, kura pārziņā ir enerģētikas finansēšana. Tāpat viņš ir eksperts kodolenerģētikas, atjaunojamās enerģijas un dabasgāzes jomā.

"Mums par šo jautājumu bija plašas diskusijas. Atzinīgi novērtējam premjerministres lomu un skaidro nostāju, ko viņa ir paudusi gan vizītē ASV, gan ASV pārstāvjiem apmeklējot Latviju, gan arī sadarbībā ar NATO sabiedrotajiem, par to, cik svarīgi, lai alianse pildītu savas saistības, sasniegtu savus mērķus un palīdzētu Ukrainai, kas nav NATO dalībvalsts, bet kurai ar mums ir kopīgas vērtības," teica kongresmenis.

Taujāts, kā Latvija var stiprināt attiecības ar ASV, lai stiprinātu NATO, Kouls uzsvēra, ka Latvija to dara ar savu piemēru, kas ir vislabākais veids. Būtiski, ka Latvija ir palielinājusi savus aizsardzības izdevumus un sadarbojas ar ASV NATO un kopīgajās misijās citās pasaules daļās.

Viņaprāt, ir arī svarīgi, ka Latvija skaļi runā par Vladimiru Putinu un Krieviju. Viņaprāt, Latvija nekautrējas to darīt.

"Domāju, ka [karš Ukrainā] iedeva aliansei jaunu elpu. Mēs redzam, ka arvien vairāk NATO dalībvalstu palielina aizsardzības izdevumus, lai sasniegtu 2% no IKP. Latvija šo mērķi ir pārsniegusi. Atkal jārunā par Latvijas līderību. Smagā Latvijas attiecību vēsture ar Krieviju ir atgādinājums mums visiem, ka brīvības cena ir modrība, un tieši to Latvija arī parāda," sacīja Kouls.

Taujāts, kādu viņš saredz tālāko Latvijas un ASV sadarbību, Kouls uzsvēra, ka Latvija ir nozīmīgs ASV ieroču sistēmu pircējs un tas ir augstu vērtējams. Viņaprāt, Latvijas balss ir svarīga NATO formātā, lai palīdzētu citām valstīm saprast, cik nopietni ir Krievijas radītie izaicinājumi un cik svarīgi ir negaidīt, kamēr draudi sasniegs citas valstis, bet palīdzēt ukraiņiem ar tiem tikt galā laikus.

"Ja Putinam izdosies Ukrainā gūt panākumus, NATO saskarsies ar izaicinājumu – Krieviju -, tāpēc mēs esam ieinteresēti šajā jautājumā. Latvija to saprata vēl pirms kara sākuma. Latvija vēl pirms pilna mēroga iebrukuma sūtīja palīdzību Ukrainai, mēģinot palīdzēt tai sagatavoties. Latvijas piemēram vajadzēja sekot vēl vairākām valstīm, tostarp arī ASV. Mēs esam liela un spēcīga valsts, kas var dot lielu atbalstu, taču tikpat liela nozīme ir gudrībai un izlēmīgai rīcībai," teica Kouls.

Viņaprāt, gan Latvijas tauta, gan valdība un parlaments laicīgi parādīja šīs īpašības. Kouls pieļāva, ka tas bija viens no iemesliem, kāpēc Putinam neizdevās īstenot sākotnējo plānu par ātru Ukrainas ieņemšanu, jo pamatus ukraiņu pretstāvei bija ielikuši citi, tostarp Latvija. ASV kongresmenis uzsvēra, ka, ja ASV būtu rīkojušās tikpat izlēmīgi, tas būtu bijis liels ieguvums gan ASV, gan Ukrainas iedzīvotājiem.

Savukārt ASV kongresmenis Mario Diass-Balarts, atbildot uz jautājumu, kā padarīt NATO Austrumu flangu spēcīgāku, lai tas nebūtu vājākais posms aliansē, uzsvēra, ka ASV saprot un respektē Latvijas un valdības vadītāju skaidro nostāju. Viņaprāt, lai NATO Austrumu flangs būtu stiprākais punkts aliansē, viss sākas ar Baltijas valstu līderību. Diass-Balarts atzīmēja, ka Latvija ir brīdinājusi "dažas apjukušas valdības" Eiropā, ka vienmēr ir jābūt gataviem, nedrīkst gaidīt kara sākumu, lai sāktu gatavoties, jo tad būs par vēlu.

"Lai NATO Austrumu flangs būtu stiprs, runa ir par gatavību rīkoties un skaidrību. Notikušais lielā mērā ir licis arī pārējai Eiropai sākt nopietnāk pievērsties savai aizsardzībai. Ukrainas karš daudziem atvēra acis, taču Latvija negaidīja kara sākumu. Tā bija vadošā valsts Ukrainas atbalstā vēl pirms paša iebrukuma. [..] Visiem – gan potenciālajiem ienaidniekiem, kas ir Putins, gan sabiedrotajiem – ir jāsaprot, ka Latvija aliansē dod savu ieguldījumu. Neviens nevar apgalvot, ka Latvija to nedara," norādīja Diass-Balarts.