Saistībā ar bijušā premjerministra Krišjāņa Kariņa tā dēvēto "lidojumu lietu" valdība lēmusi amatā pazemināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, piedāvājot viņam vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu. Citskovskis norāda, ka atteiksies no "pazemojošā piedāvājuma" un pārsūdzēs valdības lēmumu. Viņš arī uzsver, ka atbildība par lidojumu organizēšanu ir Ministru prezidenta un viņa biroja pusē, turklāt viņu esot mēģinājuši pierunāt uzņemties atbildību par notikušo.
Saistībā ar Valsts kancelejas iepirkumiem tiks vērtēta vēl vairāku personu atbildība. Kā skaidro Ministru prezidente Evikas Siliņa, disciplinārlietā, kas bija ierosināta pret līdžišinējo Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, figurē vēl vairākas Valsts kancelejas amatpersonas. Premjere ir nodevusi šo informāciju Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītājai, kura tālāk organizēs pārbaudes attiecībā uz šiem darbiniekiem.
Rēzeknes pagaidu administrācijas vadītāja Guna Puce atzinīgi izteikusies par sadarbību ar pašvaldībā strādājošajiem. Viņa akcentē, ka pašvaldības darbinieki ir pretimnākoši, atvērti sadarbībai un sniedz visu nepieciešamo informāciju. Rēzeknes pagaidu administrācijas vadītājas rīcībā neesot informācijas, ka, amatus zaudējot politiskajai vadībai, darbinieki pamestu darbu pašvaldībā.
Par iespējamu uzmākšanos studentiem atstādinātais Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) docents Andrejs Ameļkovičs ir vērsies tiesā, pieprasot viņu atjaunot amatā. Tiesas sēde plānota rudenī. LMA vadība darba tiesiskās attiecības ar docentu pārtrauca pavasarī. Ameļkovičs jau iepriekš tika atstādināts no darba par nepieklājīgiem izteikumiem internetā.
Valsts budžeta finansēto studiju vietu dubultošana pedagoģijas bakalaura un maģistra studiju programmās varētu izmaksāt 1,2 miljonus eiro, lēš Izglītības ministrijā. Ministrija nākusi klajā ar solījumu palielināt valsts budžeta finansētās studiju vietas pirmajā studiju kursā četrās Latvijas augstskolās, kas gatavo skolotājus. Finansējums valsts augstskolām tiks piešķirts atbilstoši aizpildītajām budžeta vietām.
Daugavpils reģionālā slimnīca finanšu situācijas uzlabošanai vērsusies pēc palīdzības Veselības ministrijā. Daugavpils pašvaldībā norāda, ka finansiālajās grūtībās nonākušajā slimnīcā līdz ar valdes maiņu sākts aktīvs darbs pie izdevumu pārskatīšanas – šogad tie ir samazināti un kopumā situācija esot vērtējama kā stabila. Lai uzlabotu situāciju, slimnīca arī gatavojas piesaistīt līdzekļus no bankām parādu dzēšanai un panāktas vienošanās ar piegādātājiem par parādu apmaksas termiņiem.
Valsts ieņēmumus dienests (VID) aicina iedzīvotājus uzmanīties no krāpnieku īsziņām un e-pastiem, kas rakstīti it kā VID vārdā, aicinot veikt noteiktas darbības saistībā ar nodokļu atmaksu. VID atgādina, ka iestāde iedzīvotājiem nekad nesūta īsziņas. Savukārt e-pastā iedzīvotāji saņem tikai paziņojumus par informāciju, kas pieejama EDS, turklāt šajā paziņojumā ir saite uz EDS mājaslapu.
No NATO samita tiek sagaidīta sabiedroto apņēmība un vienotība pret Krievijas agresiju, ASV galvaspilsētā Vašingtonā uzrunājot NATO dalībvalstu parlamentu spīkerus, vakar sacīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Savu apņēmību pret Krievijas agresiju dalībvalstīm ir jādemonstrē ar paredzamu un ilgtermiņa atbalstu Ukrainai, uzsvēra Mieriņa. Latvija ir apņēmusies ik gadu nodrošināt militāro atbalstu Ukrainai 0,25% apmērā no IKP.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicinājis alianses dalībvalstis aktīvāk atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas agresiju. "Šī kara iznākums noteiks globālo drošības sistēmu uz gadu desmitiem," Vašingtonā, atklājot NATO samitu, norādīja Stoltenbergs, piebilstot, ka uzvara karā mudinātu Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kā arī citus diktatorus Irānā, Ziemeļkorejā un Ķīnā uz tālāku agresiju. Stoltenbergs arī pauda atbalstu jaunu valstu, tajā skaitā Ukrainas, uzņemšanai NATO.
ASV un vairākas citas NATO valstis tuvākajos mēnešos nosūtīs Ukrainai desmitiem pretgaisa aizsardzības sistēmu, tai skaitā vismaz četras sistēmas "Patriot", liecina jauna kopīga vienošanās, par ko vakar, atklājot NATO samitu Vašingtonā, paziņoja ASV prezidents Džo Baidens. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vakar sociālajos medijos lika saprast, ka pretgaisa aizsardzība, tostarp sistēmas "Patriot", vēl arvien ir viņa valsts galvenā prasība
Centrālāzijas valstis sākušas pirmās kopīgas militārās mācības bez Krievijas un Ķīnas piedalīšanās. Mācībās piedalās Kazahstānas, Kirgizstānas, Uzbekistānas, Tadžikistānas un Azerbaidžānas sauszemes, jūras un gaisa spēki. Mācības notiks Kaspijas jūrā un ilgs līdz 17. jūlijam. Tajās piedalīsies aptuveni 4000 karavīru, kā arī karakuģi, aviācija, artilērija un tanki.
Kijivā šorīt pabeigti glābšanas darbi pēc 8. jūlija Krievijas raķešu trieciena, kas cita starpā skāra Kijivas bērnu slimnīcu, privāto klīniku un vairākas dzīvojamās mājas. Šajā barbariskajā krievu uzbrukumā Ukrainas galvaspilsētā nogalināti 33 cilvēki, tajā skaitā pieci bērni. Vēl 121 cilvēks guvis ievainojumus. Cietušo vidū ir desmit bērni.
Krievija izdevusi orderi cietumā nogalinātā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnaja atraitnes Jūlijas aizturēšanai. Viņa apsūdzēta par dalību "ekstrēmistiskā organizācijā" un viņai aizmuguriski piespriests apcietinājums uz diviem mēnešiem.
Bijusī Francijas pirmā lēdija Karla Bruni-Sarkozī apsūdzēta saistībā ar izmeklēšanu par viņas vīra Nikolā Sarkozī 2007.gada vēlēšanu kampaņas finansējumu, kas bijis saņemts no Lībijas.
Itālijas policija reidā pret mafiju konfiscējusi vairāk nekā 130 miljonus eiro. Tika aizturēti 18 cilvēki, bet pret vairāk nekā 50 personām sākta izmeklēšana. Viņi apsūdzēti galvenokārt naudas atmazgāšanā.
Hamburgā, turpinoties ostas darbinieku brīdinājuma streikam, šodien gaidāma demonstrācija pilsētas ielās. Arodbiedrība vēlas palielināt spiedienu uz darba devējiem sarunās par algām jūras ostu darbiniekiem.
Viesuļvētra "Berila" ("Beryl") ir prasījusi vismaz astoņu cilvēku dzīvības ASV dienvidos, kur tā nogāza kokus un izraisīja plūdus. Divi miljoni mājsaimniecību Teksasā vakar vakarā bija bez elektrības un nevarēja darbināt gaisa kondicionierus stipras tveices apstākļos.
Vakar pirmoreiz veiksmīgi kosmosā tika palaista jaunā Eiropas kosmosa raķete "Ariane 6", atjaunojot neatkarīgu Eiropas piekļuvi izplatījumam. Šī ir vēsturiska diena Eiropai, atzina Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) vadītājs Jozefs Ašbahers.
Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieks "BeReRix" uzklausīs Satiksmes ministrijas redzējumu, taču patlaban nesaskata nepieciešamību un pamatojumu mainīt līguma nosacījumus.
Valdība atbalstījusi Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalības pagarināšanu NATO misijā Irākā līdz 2026.gada 1.novembrim. Galavārds būs jāsaka Saeimai.
Rīgā, Esplanādē, šodien norisināsies Latvijas armijas 105. gadadienai veltīti svinīgi pasākumi.
Iedzīvotāji šovakar aicināti pievienoties 12 kilometrus garajā NATO vienotībai veltītā skrējienā – starts plkst.18.30 pie Ārlietu ministrijas ēkas Rīgā. Pievienoties skrējienam var visā tā garumā vai kādā no pieciem pieturas punktiem sev ērtā skrējiena ātrumā.
Latvijas Riteņbraukšanas federācija kopā ar sieviešu velokomandu "Latvian Cycling Girls" šodien Biķernieku trases teritorijā rīko pirmo sieviešu velo dienu, kura galvenais notikums būs Sieviešu solidaritātes kopbraucienu ar startu plkst.18.30.
Šīs nedēļas otrajā pusē Latvijā vietām gaidāms ļoti stiprs lietus un pērkona negaiss, brīdina sinoptiķi. Negaisa laikā iespējama krusa un spēcīgas vēja brāzmas. Gaiss sakarsīs līdz +27..+32 grādiem.
Laika prognoze 10. jūlijam
Šodien Latvijā mākoņu daudzums būs mainīgs, dienas pirmajā pusē dažviet valsts austrumu un centrālajos rajonos gaidāms arī īslaicīgs lietus. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu vējš. Gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +26…+31°, bet vietām Latvijas ziemeļaustrumos un līča piekrastē būs nedaudz vēsāk, tur +22…+25°.
Rīgā starp mākoņiem uzspīdēs saule, un diena aizritēs bez nokrišņiem. Gaiss iesils līdz +27…+29°.
