"Man lika melot," Citskovskis nepiekrīt disciplinārsodam un gatavo pārsūdzību
"Es esmu gatavs atbildēt par visiem tiem lēmumiem, visu to rīcību, ko esmu veicis. Sagaidu, ka katra persona, tai skaitā Ministru prezidents, Ministru prezidenta biroja darbinieki, atbildēs arī par saviem lēmumiem. Es vēlos taisnīgu risinājumu šajā jautājumā," intervijā "900 sekundēm" sacīja nule no amata atstādinātais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, kura atbildība tika vērtēta Kariņa lidojumu skandālā.
Intervijā "900 sekundēm" Citskovskis akcentēja, ka Kariņa lidojumu tiesiskuma izmeklēšanas gaitā viņam tika likts melot. Tāpēc piemēroto disciplinārsodu uzskata par prettiesisku. Šobrīd Citskovskis jau gatavo pārsūdzību un vērsīsies tiesā.
Intervijā Citskovskis norāda, ka Kariņa lidojumu Izmeklēšanas komisijā darbojusies Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa, kura mēģinājusi iepriekš prettiesiski ietekmēt Citskovski sniegt liecības, kas ir labvēlīgas Ministru prezidentam Kariņam, viņa birojam. "Uzņemties visu atbildību sev, solot pēc tam pretī nokārtot lietas tā, lai mana atbildība pēc tam netiktu vērtēta," skaidro bijušais Valsts kancelejas vadītājs.
Vaicāts, vai Dace Kļaviņa likusi Citskovskim melot, viņš norādīja apstiprinoši. "Jā. Lika man melot."
Vaicāts, lai detalizētāk izklāsta, kā notika ietekmēšana, Citskovskis norāda, ka viņam bija likts vispirms ar Ministru prezidenti saskaņot visas sniedzamās atbildes Valsts kontrolei un Ģenerālprokuratūrai, kā arī Ministru prezidenta biroja darbiniekiem. "Gala atbildē par starplēmumu, kura projektā bija norādīts, ka Ministru prezidents ir pieņēmis lēmumu, birojs tikai konsultējis Ministru prezidentu," pauda Citskovskis.
Uz jautājumu, kādi pierādījumi ir Citskovska rīcībā, bijušais Valsts kancelejas vadītājs norādīja – rakstveida materiāli, elektroniskie faili, e-pastu sarakstes, kurās skaidri esot redzams, ko katra iesaistītā persona ir norādījusi kā vēlamos viedokļus, kas ir jāpauž.
"Tad ir mutiska saruna, kur divas Ministru prezidenta amatpersonas, tostarp Dace Kļaviņa, mēģina mani stundas garumā pārliecināt sniegt vēlamo viedokli, pretim solot nevērtēt manu atbildību," norāda Citskovskis.
Turklāt Citskovskis arī uzsver, ka, pieņemot lēmumu par disciplinārsodu, pati Ministru prezidente Evika Siliņa atradusies interešu konfliktā. Pērn oktobrī, dodoties uz Briseli, Ministru prezidentes komandējums sākotnēji ticis pieteikts kā parasts regulārais Rīga-Brisele reiss. Tomēr, atrodoties Briselē, Ministru prezidente pieņem lēmumu izmantot speciālo avioreisu, čarterreisu.
"Ministru prezidentes birojs pasūta un atlido atpakaļ ar šo reisu. Un pēc tam es tikai uzzinu, ar mani neviens neskaņo. Iesniedzot rēķinu, šis rēķins tiek apmaksāts, šobrīd man tiek pārmests, Ministru prezidente man pārmet, ka esmu apmaksājis šo rēķinu, ko viņa pati ir pasūtījusi un izmantojusi," pauda Citskovskis.
Pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ierosinātās disciplinārlietas valdība otrdien nolēma amatā pazemināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, viņam piedāvājot vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu, preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Siliņa.
Siliņa skaidroja, ka disciplinārlietu komisija konstatējusi publisko iepirkumu likuma pārkāpumus, tāpēc pieņemts šāds lēmums.
"Disciplinārlietu komisija ir konstatējusi, ka ir pārkāpumi, un vadītājs ir atbildīgs par to, lai iepirkumu procedūra notiktu atbilstoši likumam," sacīja Siliņa.
Rīkojuma projektā par Citskovska pazemināšanu amatā teikts, ka komisija viņa rīcībā saskatījusi "apzinātu nepakļaušanos likumam". Proti, Citskovskis bez attiecīgu iepirkuma procedūru rīkošanas noslēdzis vairākus iepirkuma līgumus. Tāpat Citskovskis nav atteicies apmaksāt rēķinu par līgumreisiem, rakstveidā informējot par to premjeru, lai arī apzinājies, ka līgumreisu vērtība pārsniedz noslēgto līgumu vērtību.
Vērtējot Citskovska paskaidrojumos norādītos viņa rīcības iemeslus, komisija saskatījusi izpratnes trūkumu par ierēdņa pienākumiem kopumā un iestādes vadītāja atbildību, nevēlēšanos pildīt savus pienākumus un uzņemties atbildību, nespēju vai nevēlēšanos uzraudzīt padoto darbu, kā arī par pasīvu attieksmi pret amata pienākumu izpildi.
Citskovskis varēs pārsūdzēt lēmumu, tomēr tas neattur rīkojuma izpildi.
Siliņa preses konferencē skaidroja, ka disciplinārlietu komisija noteikusi pilnvarojumus, kurus neiesaka uzticēt Citskovskim, piemērojot disciplinārsodu. Komisija neiesaka tādus atbildības amatus, kuros jāorganizē tādi vadības līmeņa jautājumi, par kuriem konstatēti pārkāpumi. Pazemināšana amatā piemērota uz trim gadiem.
Tāpat Siliņa norādīja, ka Citskovskim ir piedāvāts pildīt Valsts kancelejas Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amata pienākumus.
Runājot par jauna Valsts kancelejas vadītāja izraudzīšanos, Siliņa sacīja, ka viņas ieskatā jaunajam vadītājam jābūt tādam, kas saprot valsts pārvaldi, to, kā veidojas ministriju budžeti, kā arī jāsaprot, kā tiek organizēts ministriju un Valsts kancelejas darbs.
"Domāju, ka tam jābūt kādam no augstākās valsts pārvaldes," sacīja Siliņa.
Aprīļa sākumā, reaģējot uz Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju par kriminālprocesa sākšanu, lai vērtētu bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo avioreisu izmantošanas tiesiskumu, premjere Siliņa uzdeva izveidot dienesta pārbaudes komisiju, kuras uzdevums bija dienesta pārbaudē noskaidrot iesniegumā norādīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu izdarīšanas apstākļus un izvērtēt amatpersonu rīcību.
Vispirms bija plānots, ka dienesta pārbaude tiks pabeigta līdz aprīļa beigām, bet vēlāk ziņojuma sagatavošanu par Kariņa lidojumu apstākļiem pagarināja līdz maija izskaņai. Šī pārbaude jūnija sākumā pabeigta.
Paralēli – maija sākumā – Siliņa jau izdeva rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret Citskovski. Šāds lēmums tika pieņemts, "pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem".
Starpziņojumā secināts, ka Citskovskis, iespējams, nekvalitatīvi pildot likumu normas, ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, proti, amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu vai nolaidīgu un nekvalitatīvu pienākumu pildīšanu, tostarp neatbilstoši rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, kā rezultātā valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
