Lai gan Ķīna sevi ir pozicionējusi kā neitrālu valsti, tā zināma, kā viena no galvenajām Krievijas atbalstītājām, ar kuru tai ir ciešas ekonomiskās saites.
Sarunas starp abu valstu ārlietu ministriem šodien ilgušas teju trīs stundas. Mērķis – meklēt risinājumus, kā apturēt Krievijas agresiju un iespējamā loma, ko Pekina, varētu spēlēt taisnīga miera panākšanā.
Ukrainas ārlietu ministrijas preses paziņojumā, kas publicēts pēc sarunām, norādīts, ka Dmitro Kuleba atkārtoti pauda Ukrainas konsekvento nostāju, ka tā ir gatava sarunām ar Krievijas pusi noteiktā posmā, taču tad, kad Krievija būs gatava to darīt godprātīgi un pagaidām tas nav reāls scenārijs.
Lai gan arī Ķīna pēc sarunām norāda, ka ir "norūpējusies par humanitāro situāciju Ukrainā", tā līdzīgi kā iepriekš, izvairījās Ukrainā notiekošo Krievijas agresiju nosaukt par karu.
Ķīna ārlietu ministrs norādīja, ka Ukrainas krīzē ir sācies jau trešais gads un konfliktā joprojām pastāv jaunas eskalācijas un izplatīšanās riski. Ķīna joprojām ir stingri apņēmusies panākt politisku Ukrainas krīzes risinājumu.
Kijiva arī iepriekš ir aicinājusi Pekinu izmantot savu ietekmi uz Maskavu, lai sekmētu iespējas karu izbeigt. Taču līdz šim šie centieni lielākoties ir cietuši neveiksmi un Ķīna ir tikai stiprinājusi savas saites ar Maskavu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
