Cilvēki joprojām nevēlas šķirot bioatkritumus; ietaupīt varētu pat 40%

"Pūt vai nepūt" pilotprojektā lielā nozīme bija iesaistītajiem sētniekiem. Laila skaidro, ka viņai ir savas, laika gaitā pārbaudītas metodes, kā panākt to, lai cilvēki atceras par atkritumu šķirošanu: "Bišķiņ balstiņa jāpaceļ, jā! Te daudz reiz tā ir bijis, un tad viņi bišķiņ baidās arī."

Pilotprojekts "Pūt vai nepūt" turpinājās trīs mēnešus un šodien tas noslēdzas. Projekta laikā divu Zvaigznāja gatves, Rīgā ēku iedzīvotāji pastiprināti tika informēti par šķirošanas priekšrocībām.

Aizvadītajos trīs projekta mēnešos uzlabojās šķirošanas kvalitāte, tas nozīmē, ka brūnajos biokonteineros tagad ir krietni mazāk neatbilstošu piejaukumu.

Visbiežāk tie ir plastmasas maisiņi, kuri atrodas bioloģisko atkritumu konteinerā.

Projekta organizatoru "Eco Baltia vide" pārstāvis Andris Ziemelis paskaidro, ka pirms projekta teju ceturtā daļa brūno konteineru bija aizpildīta ar neatbilstošiem atkritumiem. Tagad piejaukumi ir krietni retāk sastopami pilotprojekta ēku biokonteineros: "23% no visiem bioloģiskajiem atkritumiem bija neatbilstoši, ar neatbilstošu saturu. Beidzoties projektam redzam, ka tie ir tikai 5% vairs palikuši. Tas nozīmē, ka esam uzlabojuši kvalitāti.

Atkritumu apsaimniekotāji skaidro, ka daudzi iedzīvotāji jautā – Kāpēc viņiem vispār ir jāšķiro šie bioatkritumi? Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka šī konteinera izvešana ir par 40% lētāka nekā, piemēram, sadzīves jeb kopējo atkritumu izvešana. Tas viens ir ieguvums.

Valērijs ir vienas no pilotprojekta ēkas iedzīvotājs. Viņš labprāt šķiro atkritumus, bet brūnajā konteinerā viņam neesot ko iemest: "Stikls, jā atsevišķi. Pēc tam kartons un viss. Es dzīvoju viens pats, kad gatavoju zupu, man nekas pāri nepaliek."

Projekta "Pūt vai nepūt?!" laikā iegūtā informācija vēl tiek apkopota. Taču jau tagad esot skaidrs, ka iedzīvotāju informēšanai un māju sētnieku iesaistei ir liela nozīme.