Veidus, kā pielāgot ēkas jaunajiem karstuma standartiem, var redzēt Lielbritānijas galvaspilsētā. Viens no risinājumiem ir jumtu apzaļumošana. Proti, "zaļie jumti", kas ir klāti ar dažādiem augiem, efektīvi palīdz dzesēt ēkas dienas laikā, absorbējot siltumu. Taču šeit uzreiz ir kāds "bet" – naktī šāds risinājums var netīši paaugstināt temperatūru, jo uzkrātais siltums izdalās apkārtējā gaisā un tas atstāj nevēlamu iespaidu uz kopējo efektivitāti.
Līdz ar "zaļajiem jumtiem" pastāv arī tā dēvētie "vēsie jumti". Tie parasti ir pārklāti ar atstarojošu baltu krāsu, kas palīdz efektīvāk samazināt temperatūru gan dienā, gan naktī, atstarojot saules gaismu no ēkām.
Un būtu jāteic – ja reiz "vēsie jumti" dzesēšanas mērķis sasniedz labāk, tad tie arī ir labākais risinājums. Jāteic, nē – zaļajiem jumtiem, līdz ar karstuma regulāciju ēkās, ir vēl kāda nozīmīga priekšrocība, kas nav to "vēsajiem" sāncenšiem, tie sniedz ievērojamu labumu videi kopumā, piemēram, veicina bioloģisko daudzveidību, pilsētu apzaļumošanu un spēj radīt dzīvotnes putniem vai pat bitēm.
Kur meklēt vislabāko risinājumu? Zinātnieki teica, ka apvienot zaļos un vēsos jumtus, lai maksimāli palielinātu gan dzesēšanas efektu, gan ekoloģiskos ieguvumus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
