Saeimā ir atbalsts jaunajam banku virspeļņas nodoklim. Šādi papildus varētu iekasēt 100 miljonus

Komercbankas jau labu laiku nav tā mīlētākā nozare Latvijā. Ilgstoši tām pārmesta kūtrā kreditēšana, pēdējos gados publiskajam tēlam nav palīdzējuši arī pasakaini peļņas rādītāji, pateicoties Eiropas Centrālās bankas lēmumam celt procentlikmes un tiem sekojošiem papildu ienākumiem kredītiestādēm no Latvijas aizņēmējiem.

Jau lemts par uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumiem no finanšu nozares, kredītņēmēju atbalsta nodevu. Tagad, kad valsts maciņā sāk svilpot vējš, politiķi gatavojas brist jau iestaigāto taciņu – pie bankām pēc naudas. Tā sauktais virspeļņas nodoklis, līdzīgi kā Lietuvā.

"Komercbanku biznesa modelis šodien ir ļoti ērts. Viņi var nefinansēt tautsaimniecību, viņi var vienkārši uz Eiropas Centrālās bankas politikas rēķina pēc būtības iedzīvoties. Politiķiem to vienkārši noskatīties, es domāju, īsti nav pareizi. Un, ja mēs skatāmies, pieņemsim, iepriekšējā gadā, mēs arī runājām ar bankām, un mēs saņēmām visdažādākos solījumus no atsevišķiem baņķieriem, no bankām kopumā, ka nu tik sākts kreditēt, bet skaitļi rāda, ka tas nav noticis," saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Būšot gan ne tikai pātaga, bet arī burkāns. Proti, tās bankas, kas būtiski kāpinās izsniegto kredītu apmēru, varēs daļu vai pat visu samaksāto nodokli atgūt atpakaļ. Koalīcijā jau izskan ne tikai atbalsta saucieni, bet pat uzsvari, kuram galu galā šī ideja vispār pieder.

"Pirmkārt, šī ir "Progresīvo" iniciatīva, kuru mēs jau virzījām pavasarī. Liels gandarījums, ka koalīcijas partneri ir vienisprātis, ka labākais veids šobrīd, kā finansēt mūsu aizsardzības vajadzības, ir ar šāda veida virspeļņas nodokli," teic Saeimas "Progresīvo" frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.

"Progresīvie" gan domā, ka nodokli labāk vienkārši iekasēt, kas varētu ienest pat 100 miljonu eiro gadā, nevis dot kredītiestādēm vēl mehānismus tā atgūšanai.

Komentējot jaunās ieceres, pašas bankas izteikušās, ka, ceļot nodokļus, nevar sasniegt nedz nozares, nedz visas ekonomikas attīstību. Tā vietā būšot investoru neuzticība valstij. Politiķi gan šos pretargumentus diži par pilnu neņem.

"Šāda banku baidīšana un histērija bija arī iepriekšējā gadā, kad mēs nolēmām palīdzēt kredītņēmējiem. Vairāki miljoni tika atmaksāti cilvēkiem atpakaļ. Tas ir loģiski, ka bizness būs pret to, ka viņiem jāmaksā vairāk nodokļi, bet atgādināšu, šeit nav mērķis iekasēt papildu līdzekļus. Galvenais mērķis ir iekustināt bankas vairāk kreditēt," – tā Saeimas "Jaunās Vienotības" frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.

"TV3.lv" raidierakstā "Piķis un ģēvelis!" ekonomists, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš iecerēto mehānismu raksturoja kā riskantu: "Ar nodokli… Ja bankas sapratīs, ka risks investēt ir lielāks nekā nodoklis, tās tik un tā to nedarīs un maksās nodokli. Tā var darīt, bet mēs varam iegūt, ka mērķis finansēt mūsu uzņēmumus var nepiepildīties."

Šo jauno banku virspeļņas nodokli kā likumprojektu plānots iekļaut un attiecīgi arī virzīt cauri Saeimai nākamā gada valsts budžeta paketē. Tas arī stātos spēkā no 2025. gada.