Valdība gatava zaudēt "airBaltic" kontrolpaketi. Ko tas nozīmē?

Valdība ārkārtas sēdē lemj, ka gatava zaudēt kontroli pār nacionālo aviokompāniju "airBaltic", pārdodot vairākumu tās akciju.

Iknedēļas valdības sēdē otrdien bija ilga, premjeres prombūtnes dēļ to vadīja tieslietu ministre. Atklātā daļa sākās tikai septiņos vakarā. Līdz tam ilgi sēdes slēgtā daļa, un darba kārtībā bija arī kāds satiksmes ministra pieteikts slepens jautājums. Nekādi paziņojumi par to pēc sēdes gan nesekoja.

Un piektdienas rītā, neilgi pēc pulksten 10, telefonā atnāk pēkšņs paziņojums: sasaukta valdības ārkārtas sēde – pulksten 11. Tas par spīti tam, ka ministriem jau saplānots darba kalendārs, piemēram, satiksmes ministram bija paredzēts atklāt pagaidu tiltu pār Salacu. Acīmredzot, valdībā svarīgākas lietas.

Valdības locekļi atkal dodas uz Ministru kabineta Drošo sarunu zāli jeb tā saukto bunkuru. Šoreiz uz vietas arī premjerministre. Pēc sēdes atklāts, ka runa bijusi par nacionālo aviokompāniju "airBaltic", kurā valsts investīcijas gadu laikā pārsniedz pusmiljardu. Turpinoties darbs gan pie pagaidām neatklāta stratēģiskā investora piesaistes, gan pie lidsabiedrības akciju tirgošanai biržā. Profesionālajā valodā – sākotnējais publiskais piedāvājums jeb IPO.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") norādīja: "Valsts nosacījumus, par ko Ministru kabinets šodien ir vienojies, ka valstij pēc IPO, ja mēs skatāmies, būtu jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija, kas ir šis "bloķējošais mazākums". [TV3 Ziņas: Tas nozīmē, ka mēs esam gatavi atteikties no kontrolpaketes "airBaltic". Vai tā es saprotu šodienas ziņu?] Ja mēs varam tādā veidā nodrošināt gan stratēģiskā investora ienākšanu, gan ar pietiekami lielu kapitāla piesaisti IPO, tad – jā, šodien lēmums to paredz."

Sākumā iecerēts vienoties ar stratēģisko investoru par akciju mazākuma paketes iegādi un tikai pēc tam virzīties uz biržu.

"Jebkurš darījums IPO procesā tad tad, kas ir noticis ar uzņēmuma kapitālu, tiek atklāts. Tātad, ja šī cena būs pārāk zema, tad mēs, protams, nevaram cerēt IPO procesā piesaistīt un pārdot daļas par daudz lielāku vērtību, ja īstu brīdi pirms tam ir noticis darījums ar krietni zemāku vērtību. Tā kā es jūs varu nomierināt – mēs šobrīd nerunājam par kaut kādām tātad būtiskām cenas atšķirībām," skaidroja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Ja ne zemāku cenu, stratēģiskais investors tik un tā nāk ar saviem noteikumiem un prasībām. Patlaban aviācijas tirgū lidmašīnas ir deficīta prece, iespējamajam ieguldītājam interesējot "airBaltic" flote, noslēgtie līgumi ar lidmašīnu piegādātājiem, mācību programmas. Pretim valdība ar savām interesēm.

"Gribam ar stratēģisko investori ielikt uzņēmuma juridiskajos dokumentos to, ka Rīga ir mūžīgi mūžos mūsu bāzes lidosta, ka "airBaltic" vienmēr būs nodokļu maksātājs Latvijā, ka mums būs savienojamība," norādīja Vasks.

Sarunas ar potenciālu investoru esot tikušas, citējot, diezgan tālu, bet kas taustāms varētu parādīties tuvākajos mēnešos.