Atzīmē 30 gadus kopš Krievijas armijas izvešanas no Latvijas

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas teritorijā bija ap 60 000 bijušās PSRS militārpersonu. Par spīti uz protestiem un dažādām provokācijām, 1994. gada 30. augustā prezidents Guntis Ulmanis Maskavā parakstīja līgumu par Krievijas bruņoto spēku izvešanu.

Vēl 1993. gada maijā sarunās Jūrmalā Krievija uzstāja, ka līdz 1997. gadam vēlas paturēt radioteleskopu Irbenē, līdz 1999. gadam – jūras kara flotes bāzi Liepājā, bet radiolokācijas staciju Skrundā līdz pat 2003. gadam. Visi minētie objekti Krievijai bija stratēģiski būtiski, īpaši Skrundas lokators, kura uzdevums bija laikus brīdināt par ballistisko raķešu tuvošanos.

"Kas būtu, ja vēl pirms 10, 20 gadiem Latvijas teritorijā atrastos kaut vai tas pats Skrundas lokators, vai Liepājas jūras spēku bāze  – mums daudz diskutēt nevajadzētu. Kas zina, visticamāk, mēs šīs pils Baltajā zālē netiktos un šo notikumu nesvinētu," teica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Guntis Ulmanis atzīst, ka emocijas, redzot aizbraucam vilcienus ar krievu karspēku, bija ļoti spēcīgas. "To pateikt vienā vārdā vai atbildē, kad viņi brauc ar ešeloniem, es daudz domāju, cik daudz esam izcietuši šo ešelonu dēļ un ka šoreiz aizgāja ešeloni ar lielgabaliem, nevis latviešu tautas pārstāvjiem," atminas Ulmanis.

Padomju armija nodarīja milzu postu Latvijas dabai, to pamatīgi piesārņojot un aiz sevis atstājot arī bīstamus atkritumus. Toreizējais vides ministrs Indulis Emsis, kas arī piedalījās sarunās, atminas, ka Baltijas valstu starpā vienotība bija pamatīga, bet daži rietumnieki vīpsnāja. Krievijas armijas izvešanas sekmēšanā aktīvi iesaistījās ASV prezidents Bils Klintons, kurš pēc tam ieradās vizītē Rīgā.

"Protams, ka Rietumu līderi uz mums skatījās tā kā uz melnajiem pīlēniem, viņu izpratnē tas viss bija stipri priekšlaicīgi, bet šī diplomātija, kas tika likta lietā, iedarbojās," teica Emsis.

Savukārt bijušais ārlietu ministrs Valdis Birkavs pauda: "Es nekad neesmu licis nevienam stāstam punktu, stāsti beidzas ar daudzpunktēm. Un šāda daudzpunkte šai vēsturei diemžēl ir jau klāt."

Krievijas armijas izvešana bija izšķirošais solis neatkarības galīgajai nostiprināšanai, padomju okupācijas patiesās beigas, notikums, bez kura nebūtu iedomājama Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, uzsver Rinkēvičs. Līdztekus vitāli svarīgajiem ieguvumiem, ko Latvijai nodrošināja atbrīvošanās no okupācijas karaspēka, joprojām saglabājies jautājums, cik lielā mērā tas notika atbilstoši Latvijas interesēm, un te būs daudz darba vēsturniekiem.