Pašvaldības nesteidz ieviest kārtību, lai par atkritumu izvešanu maksātu pēc svara
Atkritumu apsaimniekošanas izmaksas Latvijā pieaug ar zināmu regularitāti. Un jau atkal 1. septembrī cenas augs saistībā ar Getliņu poligona noglabāšanas maksas palielināšanos. Tāpēc rodas jautājums, vai esošā sistēma patiešām ir taisnīga pret iedzīvotājiem. Daudzās Latvijas pašvaldībās, tostarp Rīgā, atkritumu izvešana tiek noteikta, balstoties uz konteineru tilpumu, nevis faktiski izmesto atkritumu daudzumu, kā tas ir Jūrmalā un vēl dažviet. Kāpēc citas vietvaras nesteidz ieviest šo sistēmu?
Kopš 2018. gada Jūrmalā atkritumu tarifs noteikts pēc svara. Toreiz, daudzās diskusijās eksperti prognozēja, ka jaunās sistēmas ieviešana Jūrmalā ir piemērs, kam noteikti sekos arī citi. Ir pagājuši seši gadi, bet ko mēs redzam? Tikai atsevišķās pašvaldībās, turklāt tikai daļēji, kā, piemēram, Siguldā, pilotprojekta veidā ir šāda sistēma.
Šis ir oriģināls risinājums – tieši šim kvartālam pielāgots. Pamatdoma ir tāda, ka katras mājas iedzīvotājam iespējams identificēties, izmantojot siguldieša karti un maksā tikai par saviem radītajiem atkritumiem.
Šādas sistēmas ieviešana Siguldas centrā bijusi pašvaldības iniciatīva. Vēl pirms trim gadiem te bija gara konteineru rinda, ap kuru bieži veidojās atkritumu nekārtība. Tāpēc rasts inovatīvs risinājums, lai ne tikai izmēģinātu, bet arī saprastu, vai šādu praksi pielietot arī citur.
Maija Kovāča, Siguldas novada pašvaldības vides speciāliste stāsta: "Šim risinājumam ir plusi un mīnusi. Lielākais mīnuss – dārdzība, lai izveidotu struktūru. Iespējams, ja varēs izmantot ES līdzekļus šim risinājumam, tad mēs noteikti izmantosim, bet ideja šobrīd netiek tālāk virzīta."
Pozitīvi ir tas, ka konteineri ir ietilpīgi, līdz ar to, vairs nav nepieciešama tik bieža atkritumu izvešana. Tajos ir iebūvēta svēršanas sistēma, kas nosaka daudzumu, ko katrs ir nodevis.
Pēc šādu konteineru uzstādīšanas, iedzīvotājiem nācies pamatīgi mainīt ikdienas paradumus. Cilvēki ir vairāk motivēti šķirot atkritumus, jo tādā veidā redz arī ietaupījumu savos maciņos.
"Lētāk iznāk!" saka siguldietis Ansis. "Krietni! Katrs jau par savu maksā, cik saražo, tik arī eiro."
To, ka jaunā sistēma ļāvusi maksāt mazāk, norāda arī siguldiete Rita.
Taču netrūkst arī tādu, kuri, cenšoties ietaupīt, savus atkritumus noliek blakus konteineriem, nevis iemet tos iekšā. Un tā ir viena pozīcija, kas visiem kopā jāsedz.
Siguldā atkritumu nodošana pēc svara ir kā atsevišķs pilotprojekts konkrētam māju skaitam, bet, piemēram, Jūrmalā tas darbojas visā pašvaldībā, tiesa gan – citādākā izpildījumā.
Diemžēl domes vadība nedēļas garumā tā arī neatrada iespēju, lai kameras priekšā izstāstītu par pieredzi un izmaksām.
Tikmēr atsevišķi namīpašumu pārvaldnieki šādu sistēmu vēlas redzēt arī galvaspilsētā.
Gatis Roze, Civinity Mājas Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas daļas vadītājs stāsta: "Nebūtu arī panikas par to, cik bieži izvest atkritumus, kurās dienās piepildīt, jo dotajā brīdī maksājam par konteinera tilpumu, un tas var būt tukšs. Un ieguvums, iedzīvotājiem, lai pamainītu, ka maksājam par svaru, nevis mistisku tilpumu."
"Šāda iespēja vērtēta, eksperti apsvēruši, bet kā labākais risinājums ir pēc tilpuma, nevis svara," saka Rīga domes pārstāvis Mārtiņš Vilemsons. "Svēršana ir papildus izmaksas, kas nozīmē, papildus izdevumi un lielāks tarifs. Tāpat arī, ja pēc svara, iedzīvotājiem no vienas puses lielāka motivācija šķirot, bet arī izmet savus atkritumus citur."
Lai gan eksperti sistēmu "atkritumi pēc svara" vērtē pozitīvi un teic, ka arī citu reģionu plānos kādreiz bija iezīmēts šāds virziens, cik reālas ir realizācijas iespējas, nav zināms, jo tas ir dārgs process.
Citu pašvaldību pieredze liecina, ja tas ir kā iepirkums, kur jāaprīko katra mašīna ar svariem, tas ievērojami sadārdzina pakalpojuma izmaksas, jo tās ir lielas investīcijas atkritumu apsaimniekotājiem un arī grūti ikdienā uzturēt labā stāvoklī. Līdz ar to liela daļa pašvaldību nav izvēlējušies pāriet uz svēršanas sistēmu.
Tikmēr kūrortpilsētas atkritumu apsaimniekotājs, kas bija celmlauzis šīs sistēmas ieviešanā Jūrmalā, skaidro, ka lielas investīcijas tehnoloģijās un sistēmas uzturēšanā atspoguļojas tarifā.
"Kā eksperts saku – nav viennozīmīgas atbildes, kura sistēma ir labāka."
Būtisks ir arī jautājums par pašvaldību gatavību tik nozīmīgām izmaiņām, jo tas palielina arī administratīvo slogu.
"CleanR" valdes priekšsēdētājs stāsta: "Novērojam ilgu gadu garumā, ka diezgan būtiski palielinās arī atkritumu skaits, kas netiek korekti apglabāts. Cilvēki, cenšoties ieekonomēt, atstāj savus atkritumus ceļmalās, mežos un tam neparedzētajos konteineros. Jūrmalā joprojām pastāv sistēma ar publiskiem konteineriem un katru gadu novērojam diezgan lielu īpatsvaru ar atkritumiem dalītajos konteineros. Iedzīvotājs, cenšoties ieekonomēt, savus atkritumus izmet publiskajos konteineros, kas paredzēts, stiklam, papīram."
Speciālisti uzskata – ja visi šķirotu čakli un godprātīgi, tad izdevumi samazinātos arī par tilpuma vienību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
