Uz saturu

"Tā nedrīkstētu būt" – Rēzeknes novada mērs par Krievijas dronu uzzinājis tikai no medijiem

2024. gada 12. septembrī 20:16

Pašvaldību vadītāji pauž sašutumu par novēloto informācijas saņemšanu no valsts atbildīgajiem dienestiem saistībā ar Krievijas drona nokrišanu. Rēzeknes novada mērs par notikušo uzzināja no medijiem, un nav varējis nekādā veidā brīdināt iedzīvotājus par iespējamām briesmām. Eksperti arī kritizē dienestu rīcību, neceļot trauksmi un neziņojot cilvēkiem par apdraudējumu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Par to, ka 7. septembra rītā Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Šaurītēs nogāzies no Baltkrievijas ielidojušais "Shahed" drons, kurš turklāt tās dienas vakarā tika arī deaktivizēts jeb uzspridzināts, pašvaldība par notikušo savā teritorijā uzzinājusi vien no medijiem – divas dienas vēlāk.

Monvīds Švarcs
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs, JV, "Par!", Latgales partija

"Viennozīmīgi informācija, kas tika nodota pašvaldībām, bija novēlota, absolūti novēlota! Nākotnē jāizstrādā algoritmi, kādā veidā, lai mēs kārtējo reizi neiekasāmies atkal tādā nebūšanā, ka pašvaldība par incidentu uzzina tikai no preses relīzes kādā no medijiem."

Līdz pat šim brīdim tā arī neesot skaidrs, vai Rēzeknes iedzīvotājiem pastāvēja briesmas vai ne, jo precīza drona lidošanas trajektorija netiek atklāta. Lai arī bruņotie spēki apgalvojuši, ka šim bruņotajam bezpilota lidaparātam Latvijā "nebija ļauni nolūki", tas ir niecīgs mierinājums iedzīvotājiem, pār kuru galvām drons lidojis.

Monvīds Švarcs
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs, JV, "Par!", Latgales partija

"Es tā subjektīvi saku, ja pēc kāda brīža atklāsies, ka drons ir pārlidojis pāri mūsu Māras piemineklim, tad, draugi mīļie, kādam būtu jāsaņem, maigi sakot, pēriens no latgaliešiem!"

Pašvaldību savienības vadītājs uzsver, ka šis incidents izgaismojis, ka krīzes brīdī vietvaru un cilvēku informēšana atstāta novārtā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Gints Kaminskis
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis

"Tas tikai apliecina to, ka šajā algoritmā, kas ir valsts aizsardzība, iekšējā drošība, iedzīvotāju informētība, ir noteikti jābūt arī pašvaldībām. Nu tā nedrīkstētu būt! Bet es domāju, ka mēs no tā mācīsimies."

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji bija jābrīdina par potenciālām briesmām.

Māris Andžāns
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors

"Ja Latvija veido visaptverošu aizsardzības sistēmu, kur ikviens ir atbildīgs par valsts aizsardzību, ikvienam būtu arī jāzina par šāda līmeņa apdraudējumiem, skaidrs, ka nav jāstāsta operacionāli noslēpumi – kur un kādi ieroči ir izvietoti, bet nu lielās līnijās ir jāstāsta, īpaši par šādu bezprecedenta gadījumu, kas varēja beigties daudz sliktāk. Šis lidaparāts varēja nokrist apdzīvotā vietā un varēja būt daudz bojāgājušie."

Kā norāda Nacionālās drošības komisijas vadītājs, Iekšlietu ministrijā jau ilgāku laiku notiek darbs pie agrīnās brīdināšanas sistēmas jeb šūnu apraides sistēmas ieviešanas Latvijā. Bija paredzēts, ka iedzīvotāji jau šogad savos telefonos saņemtu brīdinājumus no dienestiem draudu gadījumā, taču sistēmas ieviešana "iesprūdusi".

Ainars Latkovskis
Nacionālās drošības komisijas vadītājs, "Jaunā Vienotība"

"Šis būs ļoti būtiski, kad cilvēki savos mobilajos telefons saņems informāciju par apdraudējumu – vai tā būtu dabas katastrofa, vai civilā katastrofa, vai šāds iespējams militārs iebrukums, vai incidents. Līdz ar to tam pēc plāna bija jānotiek līdz šā gada beigām, bet, uzņēmumiem apstrīdot vienam otru, šis iepirkums kavējas."

Tikmēr Valsts prezidents norāda, ka informācijas aprite būtu bijusi raitāka, ja pašvaldību vadītājiem būtu pielaide valsts noslēpumam: "Mēs redzam, ka atsevišķām pašvaldībām, to vadītājiem un izpilddirektoriem, šī pielaide būtu faktiski vajadzīga šodien. Un varbūt drusku labāka informācijas aprite būtu, jo atsevišķi jautājumi nav publiski."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Prezidenta rosinātie grozījumi likumā jau ir pieņemti, taču tie stāsies spēkā pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām, tātad nākamgad. Jaunā kārtība noteiks, ka visiem vietvaru mēriem mēnesi pēc stāšanās amatā ir jāsaņem pielaide darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.

Ainars Latkovskis
Nacionālās drošības komisijas vadītājs, "Jaunā Vienotība"

"Lai strādātu ar militāro komponenti, loģiski, ka pašvaldībās ir vajadzīgi cilvēki ar pielaidi valsts noslēpumam. Pēc būtības pašvaldību vadītājs nevarētu strādāt, protams, būs politiskā izšķiršanās katrā no pašvaldībām, bet pašvaldībai atstājot amatā cilvēku bez pielaides, principā, darbs tiktu paralizēts."

Pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem šī pielaides prasība par pielaidi valsts noslēpumam stājusies spēkā jau šovasar.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm