Saeimā pagaidām nobremzē likumprojektu, kas paredz iesaldēt valsts uzņēmumu vadītāju algas

Pēdējā mēneša laikā atalgojums valsts sektorā strādājošajiem ir viens no karstākajiem tematiem politiskajā dienaskārtībā. Jau lemts, ka nākamgad atlīdzības fonds sabiedriskajā sektorā, neskaitot drošības jomu, nedrīkstēs pieaugt par vairāk nekā 2,6%.

Vēl atsevišķs stāsts ir valsts uzņēmumi, un te iesaistījās arī prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš tai skaitā paudis neapmierinātību par sagaidāmo lielo atlīdzību topošajā vienotajā sabiedriskajā medijā. Sekoja paziņojums par likumprojektu, lai atalgojumu valsts uzņēmumos iesaldētu.

Tagad šī iniciatīva no Rīgas pils atceļojusi uz Saeimu, un pagājušajā nedēļā plenārsēdē deputāti nodeva attiecīgo likumprojektu izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības komisijai. Trešdien tā ķērās pie darba.

Prezidenta priekšlikumus paredz uz diviem gadiem iesaldēt valsts uzņēmumu valdes un padomes locekļu atlīdzību, lai tā nepārsniegtu šā gada augusta beigās noteikto.

Tāpat nekomerciāla rakstura valsts kapitālsabiedrību vadībai atlīdzība nedrīkstētu pārsniegt 80% no tā, kas noteikta līdzīgos uzņēmumos privātajā sektorā.

Atlīdzības iesaldēšanai ir atbalsts Saeimas Tautsaimniecības komisijā, bet tieši šis pēdējais punkts raisīja lielākās diskusijas. Nekomerciāla rakstura sabiedrība ir tāda, kur lauvas tiesu ieņēmumu veido publiskais finansējums. Tātad nevis, piemēram, energomilzis "Latvenergo", bet gan tādi uzņēmumi kā Autotransporta direkcija vai "Latvijas Valsts ceļi". Jautājumi, ar ko privātajā sektorā tos būtu korekti salīdzināt, tāpat, vai vispār nav jāatsakās, piemēram, no padomēm daudzās valsts kapitālsabiedrībās.

"Vai šis neradīs lieku birokrātiju vētīt kādam, mērīt pret privāto sektoru. Varbūt tas vienkārši būs lieks darbs. Un mēs pilnīgi arī redzam, ka mums ir profesionāls loks, tāds klubiņš, padomju speciālistu klubiņš, kuri rotē. Tāds rotācijas princips. Liela daļa tur ir tieši ierēdņi," norāda Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Andris Kulbergs (AS).

Tāpat komisijas sēdē norādes, ka prezidenta rosinātais varētu nemaz nerisināt vienotā sabiedriska medija atlīdzības jautājumu. Tas gluži vienkārši 31. augustā nemaz nebija dibināts, lai varētu kaut ko atbilstoši šim datumam iesaldēt. Vienlaikus līdzināšanos ar privāto sektoru apgrūtina informācijas trūkums. Ir pētījumi, ir atsevišķi dati, bet tādas kopējās bildes nav.

"Kaut kādas drumstalas mēs varam redzēt arī no privātā sektora, bet konkrēti nepateiksim, kādi ir atlīdzības līmeņi privātā sektorā valdes locekļiem. Tie ir ļoti dažādi," saka Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības jautājumos Pēteris Vilks.

Uz vaicājumu, kā pašiem šķiet, cik gatavs vai negatavs likumprojekts ir atnests uz Saeimu, ja dzirdami daudzu deputātu jautājumi, Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce norāda: "Mēs mūsu vērtējumā atnesām gatavu likumprojektu. Ļoti labi, ka Saeimas deputātiem un ekspertiem ir jautājumi. Tas noteikti palīdzēs kādus pārpratumus novērst un likumprojektu uzlabot."

Saeimas deputāti nolēmuši likumprojektu vēl nevirzīt tālāk, bet atgriezties pie tā pēc divām nedēļām ar papildu informāciju un lielāku skaidrību, kā nepilnības novērst.