Izglītības un zinātnes ministrijas nākamā gada budžetā iezīmētie 30 miljoni eiro tiks novirzīti tikai pedagogu algu pieaugumam no janvāra, apliecinājusi izglītības ministre Anda Čakša. Tas nozīmē, ka no nākamā gada 1. janvāra pedagogu atalgojums pieaugs par 2,6%. Ņemot vērā, ka nodokļu izmaiņu rezultātā 2025. gadā pedagogu neto atalgojums palielināsies vēl par vidēji 2,5%, kopā pedagogu algas varētu pieaugt par 5%. Savukārt finansējumu jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" vēl meklēs.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) norāda, ka līdz ar IZM paziņojumu gaidāmais algu pieaugums pedagogiem ir par 5,9 procentpunktiem mazāks, nekā paredz pedagogu darba samaksas grafiks. Arodbiedrība tomēr ir gatava piekāpties šādām izmaiņām, ja būs skaidrība par pedagogu algu grafika tālākajiem soļiem. Diskusija par to plānota 2.oktobrī, kad LIZDA tiksies ar politikas veidotājiem. Vienošanās jāpanāk līdz 2025.gada budžeta projekta iesniegšanai Saeimā.
Pašvaldību budžeti nākamgad pieaugs par 220-230 miljoniem eiro, salīdzinot ar šo gadu, pavēstījusi viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa, piebilstot, ka tas ir 10% pieaugums pret pagājušo gadu. "Tātad uz nākamo gadu, lai arī budžeta situācija kopumā valstī nav vienkārša, pašvaldību vajadzības ir ievērtētas un pašvaldības var justies salīdzinoši droši," vērtē Bērziņa.
Piedāvātais risinājums samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī, iemaksu likmes vienu procentpunktu novirzot uz pensiju pirmo līmeni, ilgtermiņā nav optimālākais sabiedrībai, uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, skaidrojot, ka, ja nākotnē kāda iemesla dēļ pašlaik ierosinātā viena procentpunkta atlikšana atpakaļ pensiju otrajā līmenī kavēsies, tas var radīt pensiju sistēmas ilgtspējas problēmas. Kazāks atzīmē, ka sākotnēji bija paredzēts, ka pensiju otrajā līmenī tiek novirzīti 10% no sociālo iemaksu likmes, taču šobrīd tiek novirzīti tikai 6%.
Pirmdien, 30.septembrī, Saeimā 100 pensionāri strādās pilnu darba dienu tieši tā, kā to dara deputāti – plenārsēdē un komisijās. Darba saturs skars pensionāru problēmas. Tiks uzklausīti nozaru ministri, debatēts komisijās un dienas noslēgumā iesniegta rezolūcija Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai. Šī rezolūcija būs saistoša visām Saeimas komisijām, kuru kompetencē ir strādāt ar tajā minēto problēmu loku.
Krievijas diktators Vladimirs Putins Drošības padomes sēdē ierosinājis izdarīt grozījumus valsts kodoldoktrīnā. Putins apgalvo, ka jāņem vērā "jaunie militārie draudi" Krievijai un tās sabiedrotajiem un jāprecizē kodolieroču izmantošanas nosacījumi, piebilstot, ka kodolvalsts, kas atbalsta citas valsts uzbrukumu Krievijai, atzīstama par agresoru. Tas varētu attiekties arī uz Ukrainu, kuru cīņā pret Krievijas agresiju atbalsta ASV un citas Rietumu kodolvalstis.
ASV eksprezidents un prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps vakar teiktā runā pesimistiski raksturoja Ukrainu, nosaucot tās cilvēkus par "mirušiem" un valsti par "sagrautu". Tramps sacīja, ka Ukrainai vajadzēja piekāpties Putinam pēdējos mēnešos pirms pilna apjoma iebrukuma sākuma 2022.gada februārī, un paziņoja, ka pat "vissliktākā vienošanās būtu bijusi labāka par to, kas notiek tagad".
Francija ANO Drošības padomes ārkārtas sēdē vakar izteica priekšlikumu par 21 dienu ilgu pamieru Libānā, kur pieaug upuru skaits Izraēlas armijas triecienos pret šiītu kaujinieku grupējumu "Hizbollah". Nekavējoties panākt pamieru Libānā aicinājis arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. Savukārt Izraēla paziņoja, ka apsveic diplomātiju Libānā, bet solīja īstenot savu mērķi vājināt "Hizbollah".
Izraēlas triecienos Libānā vakar nogalināti 72 cilvēki un apmēram 400 cilvēki ievainoti. Izraēlas armija paziņojusi, ka vakar Libānā veikusi triecienus vairāk nekā 280 ar šiītu kaujinieku grupējumu "Hizbollah" saistītiem mērķiem. Izraēlas armija arī gatavojas iespējamajai sauszemes operācijai Libānā.
Baltijas valstu un Polijas aizsardzības nozares vadītāji rīt tiksies Daugavpilī, lai pārrunātu NATO austrumu robežas stiprināšanas plānus.
Ņemot vērā pašreizējo politisko situāciju Kremlī, jebkādas miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju būs veiksmīgas tikai tad, ja Ukraina tajās iesaistīsies no spēka pozīcijām, intervijā TV3 šorīt sacīja Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņojis par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 375 miljonu dolāru apmērā, kas cita starpā ietver augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmas (HIMARS), kasešu bumbas un vieglos taktiskos spēkratus.
Losandželosā vakar tika nolaupīts pilsētas satiksmes autobuss, incidenta laikā viens pasažieris gāja bojā, bet bruņotais nolaupītājs pēc pakaļdzīšanās tika aizturēts.
Ekvadoras galvaspilsētas Kito nomalēs tiek dzēsti pieci savvaļas ugunsgrēki, kas izcēlušies, turpinoties sausumam Dienvidamerikas valstīs. Ugunsgrēkos ievainoti vismaz seši cilvēki, apmēram 100 ģimenes ir evakuējušās no savām mājām.
Grieķijas valdība ir apņēmusies ar vai bez Eiropas Savienības atbalsta būvēt jaunu žogu uz robežas ar Turciju, lai apturētu nelegālos imigrantus, kamēr Eiropas Komisija joprojām uzstāj, ka nepieciešami citi risinājumi.
Pēc Eiropas Padomes aicinājuma Latvijā un citviet Eiropā šodien atzīmē Eiropas Valodu dienu. Tās laikā plānoti izglītojoši pasākumi un radošas aktivitātes, mudinot izzināt un apgūt dažādas valodas.
Sliežu ceļa izbūvi savienojumam ar Rīgas lidostu varētu īstenot "Latvijas dzelzceļš", pavēstījis satiksmes ministrs Kaspars Briškens, piebilstot, ka, lai "Rail Baltica" projekta ietvaros varētu no Rīgas Centrālās stacijas nokļūt Rīgas lidostā, ir nepieciešams izbūvēt uzbērumu 3,7 kilometru garumā.
Rēzeknes dzelzceļa stacijas teritorijā šodien notiks "Latvijas dzelzceļa" civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas kompleksās mācības ar apdraudējuma imitāciju, personāla un tehnikas iesaistīšanu.
Saeima šodien galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Krimināllikumā, kas paredz pastiprināt kriminālatbildību par nelikumīgu partijas finansēšanu.
Šī gada pirmajā pusgadā Veselības inspekcija 56 gadījumos konstatējusi veselības aprūpes pārkāpumus.
Šis gads Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē raksturojams ar stabilitātes atgūšanu un jaunu izaugsmes virzienu izpēti, norādījusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa.
Šodien norisināsies kiberdrošības forums, kurā kiberdrošības eksperti dalīsies ar zināšanām un ieteikumiem, kā aizsargāt Latvijas kibertelpu un veidot drošības stratēģijas un nākotnes drošības arhitektūru, kas spēj pielāgoties mainīgajiem draudiem.
Laika zprognoze 26. septembrim
Šodien Latvijā debesis lielākoties klās mākoņi, kas vietām atnesīs lietu, iespējams arī pērkona negaiss. Vējš pūtīs no dienvidiem, dienvidaustrumiem un būs lēns līdz mērens. Termometra stabiņš sasniegs +17…+22° atzīmi.
Rīgā debesis skaidrosies tikai dažbrīd, gaidāms arī īslaicīgs lietus. Gaisa temperatūra būs +20…+22°.
