No ārpuses nekas neliecina, ka šajā mājā mitinās kāda mantu vācēja. Sievietei gan pieder dzīvoklis, taču tas ir tik pilns, piekrāmēts ar mantām, ka viņa labāk izvēlas dzīvot kāpņutelpā. Par problēmu plašāk stāsta kaimiņienes, kuras spiestas ar sievietes izdarībām sadzīvot jau gadiem.
"Problēma jau ir izveidojusies diezgan sen. Tad, kad iepriekšējo reiz viņa nopludināja apakšējo kaimiņieni, tad atbrauca viņas meita un ielaida, gan dzīvoklī, gan pašu sievieti aizveda uz tvaika ielu un viņa diezgan ilgi ārstējās. Meita visu iztīrīja. Pēc ārstēšanās, sieviete bija ļoti "feins" cilvēks. Visiem atvainojās, kad nu ir tāda bijusi, bet nu.. Atkal sāka pamazām vākt. Tika pastrādāt par sētnieci, tad tā vākšana ar pilnu sparu ."
Palīgā saucienus saņemam no kaimiņienēm Dzintras un Laimas, kas parasti rūpējas par kaimiņu labbūtību, taču atzīst, ka spiestas sadzīvot ar šo problēmu jau aptuveni četrus gadus. Sieviete par savu guļvietu izvēlas dažādas vieta kāpņu telpā, viena no tām – patrepē uz saviem krājumiem, dažreiz uz radiatora.
"Dzīvo viņa pa koridoriem. Kur viņa naktīs guļ, tur deg gaisma – koplietošanas, par kuru arī es maksāju. Ar liftu viņa brauc kā ar tramvaju. Tas ar "piviņiem" jeb aliņiem neiet, bet iet ar elektrību. Diemžēl kaut kur cilvēkam ir vajadzīga tualete. Bieži vien zem kāpnēm uz betona ir slapjš. Var redzēt, ka ir ar slotu izbraucījusi."
"Mums pirms tam bija viņas dēļ, kad viņa turēja logu ziemā vaļā. Pārsprāga "trubas", un visa māja bija gaisā. Bija "pažarnieki", kad domāja, ka kaut kas ir noticis. Noslēdza ūdeņus un gāzes. Kad bija saule, šinī pusē, vakarā, tad apmēram iedomājaties, kāda ir smarža ir koridorā."
Mantu vācējas apslēptos dārgumus var atrast ne tikai patrepē, bet lielāki un mazāki mantu krāvumi sastopami vairākos stāvos, tā kā sieviete mums durvis neatver, tāpēc dodamies tālāk. Abas kaimiņienes stāsta, ka vācēja pārnakšņo dažādās vietās kāpņutelpā, bet visbiežāk izvēlas tieši 12. stāvu, kur uz savas mantu kaudzes pārlaiž nakti. Visas mantas un paunas savāktas no mēslu kastes, kas atrodas turpat, blakus mājai.
Iekšā gan neizdodas vācēju satikt, taču dodamies apkārt mājai, kur kā norāda seniores, sieviete mēdzot uzturēties dienas gaišajā laikā. Pašvaldības policija uz sarunu klātienē nav gatavi, taču informē, ka vietu ir apsekojuši.
"Sarunā sieviete atzina, ka esot vācēja. Kundze arī informēja, ka tuvākajā laikā pārcelsies uz Latgali. Likumsargi kundzei izskaidroja, ka kāpņutelpā nedrīkst mitināties un piedāvāja iespēju doties uz patversmi. Tomēr viņa kategoriski atteicās no šīs iespējas, paskaidrojot, ka pārnakšņos pie draudzenes, kura dzīvo minētā nama citā dzīvoklī."
Telefoniski sazinājāmies ar mājas apsaimniekotāju, kas par pastāvošo problēmu ir ļoti labi informēts, taču viņu lūgumi uzturēt kārtībā dzīvokli un nepārkāpt ugunsdrošības prasības kāpņutelpā tiek ignorēti, tādējādi sākas riņķa dancis.
"Mēs tur ar viņu, kolēģi ar viņu cīnās. Vairākas reizes, man liekas, ir veduši ārā mantas. Nu, respektīvi, jo pēc ugunsdrošības noteikumiem nav atļauts turēt. Un, un, un met ārā. No sākuma izziņo viņai : "lūgums savākt tādā un tādā termiņā". Parasti nesavāc, līdz ar to visu izmet. Tā epopeja tur jau iet uz riņķi."
Vākšanas sindroms ir tad, ja indivīds kā apmāts vāc lietas. Apkārtējiem šīm mantām nav nekādas nozīmes, taču pats vācējs tā nedomā. Vai iespējams kā līdzēt vācējam?
"Teorētiski tas ir iespējams, tomēr diemžēl šie traucējumi parasti noris ar ļoti hronisku un grūti ārstējamu gaitu. Vislielākā problēma, ka pats indivīds neatzīst to par problēmu. Viņš nesaskata nekādus traucējumus tajā. Šie traucējumi ļoti bieži nāk komplektā, vai kā sastāvdaļa no kādas citas psihiskas saslimšanas. Par palīdzības iespējām runājot. Ir jāvēršas pie psihiatra. Ir jānoskaidro šī te, esošā, pavadošā psihopatoloģija, kas nozīmē, ka var vērsties valsts aprūpē pie psihiatra bez maksas. "
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
