"Izbeigsim karu ne vēlāk kā nākamgad." Zelenskis Briselē prezentē Ukrainas "uzvaras plānu"

Zelenska izteikumi šodien liecina, ka plānam ir vēl kāda šķautne. Vai nu Ukrainas drošību nākotnē garantēs dalība NATO, vai arī Ukrainu sargās ukraiņu pašu kodolieroči.

Briselē ceturtdien, 17. oktobrī, aizvadītas divas būtiskas tikšanās – viena ar Eiropas Savienības līderiem, otra – ar NATO dalībvalstu aizsardzības ministriem.

Vēstījums ir vienkāršs un skaidrs – plāns domāts, lai stiprinātu Ukrainas pozīcijas un tā varētu būt gatava Krievijas sāktā kara nākamajam solim – sarunām par kara noslēgumu. Kā to sasniegt? "Uzvaras plāns" paredz, ka tas sasniedzams ar sabiedroto atbalstu.

Volodimirs Zelenskis

Ukrainas prezidents

"Uzvaras plāns ir izstrādāts šim brīdim, un es aicinu jūs visus palīdzēt to īstenot. Ja mēs sāksim tagad un ievērosim to, mēs varēsim izbeigt šo karu ne vēlāk kā nākamgad."

Tikšanās ar Eiropas Savienības līderiem, lai arī aizritēja ar atbalsta vārdiem, faktiski noslēdzās bez rezultāta.

Taču pavisam jaunu šķautni Ukrainas prezidents šodien iedeva diskusijai par Ukrainas nākotni NATO. Līdz šim alianses vadošās valstis ir turpinājuši retoriku par to, ka šis process esot "neatgriezenisks" un Ukrainas dalība NATO ir nākotnes perspektīva. Jautājums esot tik par laiku. Par to, ka ir atbalsts šai iecerei jāsaņem no visām dalībvalstīm.

Preses konferencē Zelenskis šodien gan lika saprast, ka Ukrainas mērķis ir saņemt šo uzaicinājumu nekavējoties un tas ir kritiski svarīgi.

Atstāstot savu neseno sarunu par "uzvaras plānu" Vašingtonā ar Savienoto valstu līderiem, viņš lika saprast, ka Ukrainai, atstātai ārpus NATO, var nebūt citu variantu kā atjaunot savu kodolieroču arsenālu.

No kodolieročiem Ukraina atteicās neilgi pēc PSRS sabrukuma starptautiska spiediena dēļ.

Volodimirs Zelenskis

Ukrainas prezidents

"Kuras no lielvalstīm, kas ir apbruņotas ar kodolieročiem, ir apdraudētas? Visas? Nē, tika viena – Ukraina. Kas atteicās no kodolieročiem? Visas? Viena – Ukraina. Kas šodien ir karā? Ukraina. Kāda tad ir izeja? Vai nu Ukrainai būs kodolieroči – un tā ir mūsu aizsardzība. Vai arī mums ir jābūt kādā aliansē. Izņemot NATO, mēs šodien nezinām nevienu efektīvu aliansi."

Konteksts šim ir Ukrainas parakstītais Budapeštas memorands deviņdesmito gadu sākumā. Tas paredzēja, ka Kijiva atsakās no sava kodolieroču arsenāla, ko tā mantoja no sabrukušās Padomju Savienības.

Arī ārvalstu mediji jau ir sākuši analizēt šo Ukrainas prezidenta vēstījumu. Piemēram, vācu izdevums "Bild" raksta, ka neoficiālā līmenī ukraiņu amatpersonas uzsvar, ka Kijivas rīcībā ir gan pietiekams daudzums kodolmateriālu, gan zināšanu, lai uzbūvētu kodolieroci pavisam īsā laikā.

Rietumvalstu līderu reakcija uz šo Ukrainas mājienu par  iespējamo atgriešanos pie kodolieročiem pagaidām nav izskanējusi.