Iedzīvotāji aktīvi pērk elektroauto. Vai jāsāk domāt par priekšrocību atcelšanu?
Šogad iedzīvotāji aktīvi pirkuši elektroauto. To skaits, salīdzinot ar gada sākumu, pieaudzis par ceturto daļu. Absolūts vairums no tiem reģistrēti Rīgā un Pierīgā, jo tieši galvaspilsētā var baudīt visvairāk to priekšrocību, tai skaitā nemaksāt par stāvvietām. Daudzviet Rīgā gan auto ar zili – baltajām numurzīmēm ir tik daudz, ka citiem autovadītājiem nav, kur savus spēkratus novietot. Vai tas nenozīmē, ka tuvojamies brīdim, kad elektroauto labumi būtu jāpārskata?
Elektroauto skaits Latvijā pamazām tuvojas 10 tūkstošiem. Cik tālu esam līdz tam brīdim, kad būtu jāsāk domāt par kādu no šo transportlīdzekļu priekšrocību atcelšanu?
Ar elektrību darbināmo automašīnu popularitāte šogad pieaugusi būtiski. Ja gada sākumā Latvijā bija reģistrēti 6576 elektroauto, tad oktobrī to skaits sasniedza jau 8650, kas nozīmē, ka 10 mēnešos pieaugums ir par 24%.
Lielākā šo auto koncentrācija tieši Rīgā un Pierīgā. Galvaspilsētā reģistrēti vairāk nekā 4100 elektromobiļi, blakus pašvaldībās – Mārupē, Jūrmalā, Ropažos, Ķekavas un Ādažu novadā kopā vēl nedaudz virs 2300. Tātad trīs ceturtdaļas Latvijā reģistreto elektromašīnu, pārvietojas pa Rīgas vai Pierīgas ceļiem. Un tas nozīmē, ka arī galvaspilsētās stāvvietās ar vien biežāk redzam automašīnas ar šīm – zilajām numurzīmēm. Elektroauto par stāvvietām jāmaksā nav, un bezmaksas to atstāt iespējams arī visdārgākajā zonā Vecrīgā – tieši šeit arī novērojama vislielāko elektromobiļu koncentrācija.
Tas savukārt nozīmē, ja Vecrīgā ir kāda tikšanās vai cita steidzami darāma lieta šobrīd, tur atstāt auto mēdz būt liels izaicinājums.
"Skatoties, kurā brīdī atbrauc. Ir dažreiz, ka viss ir aizņemts," saka autovadītājs Oskars.
Savukārt autovadītājs Armands bilst: "Es teiktu, ka pat diezgan sarežģīti. Jo šodien arī diezgan sanāca riņķot, kamēr atradu vietu. Tas nav svarīgi, tas ir šeit vai tur tālāk gar ceļu, kas ir A zona, diezgan pilns, it īpaši no rītiem. Man darba jautājumos ir vajadzīgs un sanāk kavēt tikšanos, tikai tāpēc, ka nav vietas."
To, ka šobrīd novietot elektroauto visvairāk ir tieši Vecrīgā, pamanījusi arī Rīgas dome. Ja ārpus Vecpilsētas stāvvietās novietot elektroauto ir aptuveni 10%, Vecrīgā nu jau to, kas maksā esot absolūts mazākums. Tādēļ Rīgas dome neizslēdz, nākotnē šo labumu – elektroauto atstāšanu bezmaksas dārgākajā pilsētas zonā – Vecrīgā, varētu pārskatīt.
Par Vecrīgu mums šobrīd ar nav tādu domu kaut ko mainīt, bet, ja mēs varētu uzsākt diskusiju, tad viens no tiem diskusijas jautājumiem šis būtu. Jo šīs visas ir domātas, kā īslaicīgākās apstāšanās vietas – atbrauc, nokārto savus jautājumus, brauc tālāk. Bet mēs nereti redzam, ka tur stāv visu dienu.
Piedāvājums varētu būt, ka Vecrīgā elektroauto aizvien var atstāt bezmaksas, taču uz ierobežotu laiku. Klimata un enerģētikas ministrijā gan neuzskata, ka esam jau sasnieguši to brīdi, kad diskusijas par kādu labumu atcelšanu vispār būtu jāuzsāk.
"Mums kopējais mērķis ir samazināt emisiju apjomu Latvijā uz 2030. gadu transporta sektorā par 16%. Tas ir mūsu kopējais mērķis. Un elektroauto palīdz. Lielais jautājums ir, kur tas apstāties, kur pateikt, viss, mums vairs nevajag. Tas ir vēl ļoti tāls ceļš ejams," saka klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
Piemēram, šobrīd elektroauto veido tikai 1% no kopējā vieglo automašīnu skaita Latvijā. Tādēļ ministrs pauž, visticamāk, būtu jāpagarina arī finansiālais atbalsts elektroauto iegādei, kas šobrīd pērkot jaunu ar elektrību darbināmo auto ir no 4500 līdz 9000 eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
