"Stāsts nav par naudu." Liliāna Ozoliņa par suņa ārstēšanu, kas izmaksāja daudzus tūkstošus eiro
Mājdzīvnieki mums sagādā ļoti daudz prieka un mīlestības, bet neizbēgami tas arī nozīmē rūpes un lielu atbildību. Cik daudz cilvēki ir gatavi darīt sava mīluļa labā? Emocionālā stāstā par brīdi, kad mīļotās sunītes veselība un dzīvība karājās mata galā, TV3 sarunu šovā "Zilonis studijā" dalās aktrises Lilitas Ozoliņas meita Liliāna Ozoliņa.
Liliānai Ozoliņai aizvadītā vasara bija dažādu pārdzīvojumu caurvīta. Viņas mīļotā suņu meitene vārdā Bjorka smagi saslima, un Liliāna lūdza palīdzību sociālajos tīklos. Sunītei bija steidzamu jāveic operācija, bet, pat darot visu, Bjorku glābt neizdevās.
Bjorka bija zilais vācu dogs, un tas, ka Liliāna kļuva par šīs šķirnes suņa saimnieci, nav nejaušība. "Kāpēc vācu dogs? Kāds varbūt teiks, bērnības trauma, es teiktu, fiksēts moments, jo manai omai bija dogs. Es viņu neatceros, bet atceros sajūtas," TV3 sarunu šovā "Zilonis studijā" stāsta Liliāna. Tā viņa nolēma, ka viņas dzīvē atkal jāienāk vācu dogam.
Liliāna ir audzināta tā, ka suns ir ģimenes loceklis. Viņa uzskata, ka cilvēkam var būt vairāki suņi, bet tikai viens viņa dzīvē ir dvēseles suns. Viņas gadījumā tā bija un ir Bjorka.
Suņu meitene sagādāja daudz prieka un sirsnības.
"Man šķiet, ka būtiskais, ko visi, kas mūs redzējuši kopā, pat mana mamma, teica, ka saikne ar šo suni bija pārdabiska, kosmiska.
Viņa bija un ir ļoti īpašs suns," stāsta Liliāna.
Bjorka saslima. Viņai bija vajadzīgas asins pārliešana. "Tas nesākās vasarā, tas sākās 21. martā. Bjorkai sametās kuņģis, bet es uzreiz gribu piebilst, ka tas nebija, kā parasti notiek suņiem, kad sametas kuņģis, stāstot par lieliem suņiem. Dogiem, un veterinārārsts šo var apstiprināt, tas notiek citādāk. Dogi var mierīgi nokāpt no gultas vai saemocionalizēties, un viņiem var samesties kuņģis," skaidro Liliāna.
Speciālisti suņa iespējas atveseļoties vērtējuši uz desmit procentiem. Bet Bjorka ļoti gribēja dzīvot un drosmīgi cīnījās. Sekoja asins pārliešana, bet ar to viss nebeidzās. Bjorkai bija septiņi gadi, bet dogiem paredzamais dzīves ilgus oficiāli ir astoņi gadi.
"Viņai bija komplikācijas, kā tas mēdz būt šādos gadījumos, viņai pūtās vēders," atminas Bjorkas saimniece. Suņu meitene tika atkal un atkal vesta uz klīniku. "Pēdējo reizi ar zondi un atkal narkozi, kas bija liels risks. Viņa beigās pat baidījās dzert ūdeni, jo vēders ļoti pūtās. Dakteri teica: Mēs nezinām, ko darīt. Jārēķinās, ka jums viņa būtu… Kad kļūs grūti, tā jau jūs te esat katru trešo dienu, būtu jāmidzina."
Bet mana iekšēji bija… Man gribas teikt visiem saimniekiem – jā, ir daktera viedoklis, bet jūs labāk par visiem zināt savu suni un klausiet savai intuīcijai. Tāpat kā cilvēku mēs aizvedam pie citiem ārstiem, aizvedam un uzklausām citus viedokļus. Un tad bija turpinājums," stāsta Liliāna.
Cilvēki, kuri saskārušies ar savu mīluļu ārstēšanu, zina, ka ļoti bieži tas ir ļoti dārgs pasākums. Bjorka nebija apdrošināta. Kad Bjorka bija maza, Latvijā šāds pakalpojums tikai sāka parādīties, un vācu dogu neviens negribēja apdrošināt.
"Finansiāli tas bija ļoti smagi. Es nenožēloju neko, un viņas dēļ es…" saka Liliāna. "Bet naudu var nopelnīt. Paldies cilvēkiem, kas man izlīdzēja vajadzīgajā brīdī. Bet stāsts nav par naudu. Tā ir tava atbildība jau, kad tu ņem to mazo, ka jebkas var notikt jebkam. Vai tu varēsi [pavilkt]?
Tas ir tas, ko es šobrīd ļoti apdomāju. Ne tikai finansiāli, bet arī psiholoģiski, vai es varēšu panest otru suni emocionāli. Bet jā, tie bija daudzi desmiti tūkstošu, kurus vajadzēja."
Tomēr pienāca brīdis, kad Bjorku vajadzēja palaist. Liliāna uzskata, ka cilvēkam jābūt pietiekami adekvātam, lai vairs nav "tava atkarība, egoisms, vienalga kas". "Ir jājūt. Dzīvnieks jau tev pasaka."
Viņasprāt, saimniekam iemidzināšanas brīdī ir jābūt blakus savam mīlulim: "Viņam aizmiegot, ir jāredz savs saimnieks, savs cilvēks."
"Bjorka nebija mans pirmais suns, un man šķiet, ka viss notika tā, kā tam jānotiek. Viņa kaut kā man pateica, ka viņai ir slikti un "palaid mani". Viss notika tā, kā es gribēju, tā bija cilvēcīga aiziešana. Teicu, ka gribu sakārtot dokumentus, iedzert nomierinošo kokčiku, lai Bjorka neredz mani pinkšķam un raudam, bet lai atceras mani mierīgu un mīlošu.
Un vēl man šķiet, kas ir pats būtiskākais, arī saimniekam ir svarīgi, lai vari atvadīties. Man ir ar ko salīdzināt.
Man nebija iespējas atvadīties no manas mammas. Man bija iespēja atvadīties no Bjorkas. Sajūtas ir diametrāli pretējas.
Ir sāpīgi, ir atmiņas, bet tu [šo posmu dzīvē] esi noslēdzis," stāsta Liliāna.
Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.
"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.
Projektu " Zilonis studijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Zilonis studijā" saturu atbild SIA All Media Latvia. #SIF_MAF2024

Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
