Māris Grigalis atklāj, ko patiesībā domā par publisko ņemtiņu ap viņa padusēm
TV un radio personība Māris Grigalis vasaras izskaņā izpelnījās sabiedrības uzmanību pēc tam, kad pēc dzeltenās preses publikācijas uzvirmoja diskusija – vīriešiem ir vai tomēr nav jāskuj paduses.
Māris Grigalis kā iesildītājs kāpa uz skatuves grupas "Jumprava" lielkoncertā Mežaparka Lielajā estrādē. Pašam tas bija priekpilns brīdis. Taču pēcāk sabiedrība nevis apsprieda to, cik Grigalim bija iespaidīga performance, bet gan analizēja viņa paduses.
"Man tas bija pamatīgs pārsteigums," Grigalis saka TV3 sarunu šovā "Zilonis studijā". Viņam pat sapņos nebija rādījies, ka kādreiz dzīvē tiks apspriestas viņa paduses un padušu apmatojums. Pārsteigti bijuši arī viņa vecāki, "cik tālu mēs esam aizgājuši".
"Man tas šķita diezgan sekli. Un patiesībā tas ļoti atspoguļo cilvēka, kas šo rakstu ir rakstījis un palaidis to tautās, seklumu, ka viņš nevis ievēroja manu performanci lielajā estrādē, bet tikai un vienīgi manas paduses.
Es apbrīnoju un uzskatu par sekliem tos cilvēkus, kas apspriež manas paduses pēc šī raksta izlasīšanas, ka viņi iedziļinās, cik lielas Grigalim ir spalvas, mati padusēs. Cilvēkam vairs nav ko darīt," pārdomās dalās Māris.
Viņš stāsta, ka spalvas uz viņa ķermeņa pamanāmi auga jau pusaudžu gados un bijusi viena reize, kad viņš mēģinājis atbrīvoties no kāju apmatojuma, jo šķitis, ka tā dēļ atšķiras no klases biedriem. "Mēģināju no tām spalvām tikt vaļā, jo [padomju laikā] visi taču ir vienādi.
Tagad mēs esam brīvi, dzīvojam brīvā, neatkarīgā pasaulē, katrs varam izpausties, un šodien likt kādam ierobežojumus, stereotipus… Man šķiet, ka tas bija iedomājams tikai padomju laikā, kad visi ēda vienu putru un staigāja vienām kedām," saka Grigalis.
Brīdī, kad viņš redz sievieti ar kādu apmatojumu, viņš vērtē dāmas koptēlu un to, kā viņa pati ar to sadzīvo. "Ja tas viss iet kopā un redzi, ka cilvēks ir ļoti pārliecināts par sevi, vairs nav jautājumu. Ja esi pārliecināts un tevi atbalsta ģimene, tas ir pats galvenais," uzskata Grigalis.
Viņš atklāj pieredzi no darba televīzijā: "Cauri gadiem nāk vēstules no Birutas Bauskas pusē, viņa atsūta: "Grigali, dzen nost to bārdu, es nevaru uz tevi paskatīties, rugāji man traucē!" Viņai rugāji pilnīgi acīs griež. Kad es noskuju, viņa man atsūta: "Paldies! Tagad es varu redzēt mākoņus, sauli, jo tavi rugāji neaizsedz ekrānu."
"Kaut kādā periodā – man nāca ģimene, sieva, bērni – un mēs esam foršā harmonijā un absolūti kļūst vienalga, ko Biruta redz vai neredz. Jo es jūtos forši," tēmu par apmatojumu rezumē Grigalis.
Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.
"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.
Projektu " Zilonis studijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Zilonis studijā" saturu atbild SIA All Media Latvia. #SIF_MAF2024

Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
