Virza izmaiņas, lai Nacionālās sporta padomes sēdes varētu būt arī slēgtas
Daļa Nacionālās sporta padomes sēžu turpmāk varētu būt slēgtas – šādas izmaiņas izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tajā pamato, ka šāda kārtība ir normāla prakse, lai varētu lemt par tādiem jautājumiem, kas saistīti ar personas datiem. Tiesa gan, līdz šim tādas nepieciešamības nav bijis un arī garantēt, ka šādu pieeju neizmantos lemšanā par naudas sadalījumu nozarei, nevarot.
Nacionālās sporta padomes nolikums nosaka, ka padomes sēdes ir atklātas un pēdējos 20 gadus tieši tā arī ir bijis. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrija saskaņošanai nodevusi izmaiņas, kas paredz, ka turpmāk daļa sēžu varētu būt slēgtas. Lielai daļai uzrunāto padomes locekļu šāda ideja ir jaunums.
"Man ir jāredz dokuments un es nekad nekomentēju ziņas, kuras neesmu redzējis uz dokumenta uzrakstītas," saka Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Raimonds Lazdiņš.
"Nav man tāda informācija un man arī patreiz nav saprotams, kur ir tas iemesls, ko vajadzētu slēgtā sēdē skatīties," teic Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes valdes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe.
Nacionālā sporta padome piedalās ne tikai sporta politikas izstrādē, bet lemj arī, piemēram, par sporta federāciju naudas pieprasījumiem dažādu sacensību rīkošanai vai kritērijiem, pēc kuriem sadalīt naudu nozares spēlētājiem. Ņemot vērā, ka plānotajos grozījumos nav precīzi pateikts, kādos gadījumos sēdes varēs būt slēgtas, tikpat labi slepeni varētu lemt arī par naudas sadalījumu. To gan vairums biedru sliektos neatbalstīt.
"Visam jābūt caurspīdīgi, jo tā tomēr ir valsts budžeta nauda, tā ir mūsu nauda, mūsu nodokļi, un tautai jāzina, par ko mēs maksājam un kādi lēmumi tiek pieņemti," norāda Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Diāna Dadzīte.
"Kas attiecas uz valsts budžeta līdzekļu sadali, tas, protams, nevar būt nekāds noslēpums," piebilst Zaļupe.
Izglītības ministrijas Sporta departamentā skaidro – lai gan līdz šim tādas nepieciešamības nekad nav bijis, līdzīgi kā Ministru kabinetā, plānots noteikt, ka slēgti skatītu tikai sensitīva rakstura jautājumus.
Runājot par to, kas varētu būt šie sensitīvie jautājumi, IZM Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs norāda: "Privāti fiziskas personas dati vai kaut kādi ar valsts drošību saistīti jautājumi. Mēs tagad paredzam uz priekšu, ka, ja nu tāda situācija izveidosies, ka mums ir tas atrunāts nolikumā, bet līdz šim tādas nepieciešamības nebija, un, ja arī turpmāk nebūs, tad visas sēdes turpinās būt atklātas."
Uz jautājumu, kā var garantēt, ka padomes sastāvs nenobalso, ka lemj slēgti, piemēram, par finansējuma sadali jaunatnes sportam, Samoilovs atbild: "Nu, es gribētu ticēt, ka tādas situācijas nebūs. Bet jūs to nevarat garantēt. Es to nevaru garantēt, bet nu tā nebūs, par finanšu jautājumiem slēgtās sēdes nebūs."
Padomes politiskā pārstāvniecība, piemēram, ekonomikas un izglītības ministri, izmaiņas varētu atbalstīt tikai attiecībā uz personas datu pasargāšanu, taču finanšu jautājumus sola atstāt atklātus.
"Tad, kad mēs runājam par valsts budžeta līdzekļu sadali, tas vienmēr ir publiski pieejams, un tā ir mūsu atbildība informēt par valsts budžeta sadalījumu, tur nav vispār šaubu par to, ka tam ir jābūt publiski," saka izglītības ministre Anda Čakša (JV).
Izglītības ministrija patlaban apkopo iesniegtos atzinumus par plānotajām izmaiņām un vēl neprecizēja, kad tās varētu virzīt izskatīšanai padomē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
