Kā darbojas izlozes rīks, kas izvēlas jauniesaucamos militārajā dienestā?
Šonedēļ izskanējusi ziņa, ka nākotnē Valsts aizsardzības dienestā varētu iesaukt arī 20 un 21 gadu vecus jauniešus. Par to vēl tikai lems. Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka jauniesaucamo atlasē arī turpmāk tiks iesaistīts gadījumskaitļu ģenerēšanas rīks.
Gadījumskaitļu ģenerēšanas rīks ir slepens. Aizsardzības ministrijā jauniesaucamo atlases publiskajā sarīkojumā varam redzēt, ka izvēli veic klēpjdators.
"Un ar šo brīdi sākas atlases process. Tas aizņems aptuveni pusotru minūti." Ministrijas pārstāvis Kristers Grauze skaidro, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde viņiem nosūta potenciālo iesaucamo, jauno vīriešu datus. "Kas būtiski, šie dati no PMLP jau atnāk nejaušā kārtībā sagrupēti," viņš norāda.
Saņemtie dati vēlāk tiek ievadīti gadījumskaitļu ģenerēšanas rīkā. Datu pārnese notiek, neizmantojot internetu. "Dators nav pieslēgts tīklam, attiecīgi no iekārtas tiek atspoguļots datorprogrammā, tam nav iespējas no ārpuses pieslēgties," norāda Grauze.
Nepilnu divu minūšu laikā par gadījumskaitļu ģenerēšanas rīku dēvētā programma izdod skaitļus, katrs no tiem atbilst vienam cilvēkam, kurš ir atlasīts Valsts aizsardzības dienestam.
Lūk, nejaušus skaitļus metamo kauliņa izskatā mēs katrs varam iegūt savā viedtālrunī. Tomēr, vai tiešām dators var radīt nejaušus skaitļus. Matemātikas un informātikas zinātāji teiks, ka dators tā pa īstam nejaušus skaitļus radīt nespēj. Tas spēj dot pietiekami nejaušus skaitļus.
"Ja monēta mums ir manipulējama, varam iemācīties to atkārtoti mest uz ģerboņa vai cipara, tā nav nejauša." Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta zinātniskais asistents Krišjānis Petručeņa skaidro, ka nejauši mestām monētām un metamkauliņiem ne vienmēr varam uzticēties.
"Gaismas diode izstaro gaismu, un sensors saskaita fotonus, un tas skaits ir nejaušs." Šajā piemērā dators skaita diodes fotonus, to skaits iepriekš nav paredzams. Nejaušais skaitlis gulst par pamatu nejaušu skaitļu radīšanai. Tas ir tikai viens no veidiem, kā datori iegūst nejaušus skaitļus, taču parasti tie tiek iegūti no fiziskās pasaules.
Zinātniskais asistents uzskata, ka datoram varam uzticēties vairāk nekā, piemēram, cilvēka mestiem kauliņiem.
"Es domāju, ka dators ir pietiekami sarežģīta sistēma, haotiska, ka tā nejaušība būs augstāka. 36:14… Es domāju, ka varam uzticēties tādai sistēmai," saka Petručeņa.
Atlasot jauniesaucamos Latvijas armijai, tiek veikta uzraudzība, kurā cenšas novērst cilvēciskā faktora radītu kļūdu. Tāpēc pēc katras atlases komisijas pārstāvji izsaka savu vērtējumu, vai atlase bijusi korekta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
