Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ir novērots zināms antidepresantu patēriņa pieaugums uz vienu iedzīvotāju. Tomēr aizvien Latvijā tos lieto piecas līdz astoņas reizes mazāk nekā citās Eiropas valstīs. Tajā pašā laikā nesen veiktā aptaujā gandrīz 120 tūkstoši cilvēku atzīmējuši diezgan nozīmīgus depresijas simptomus, bet pēc palīdzības ir vērsušies vien 9 tūkstoši pacientu gadā. Savā pieredzē ar cīņu ar mentālās veselības problēmām un antidepresantu lietošanu TV3 sarunu šovā "Zilonis studijā" dalās rakstniece Inga Grencberga.
Mentālās veselības dienā, kas ir 10. oktobrī, šajā gadā rakstniece Inga Grencberga drosmīgi savos sociālajos medijos dalījās stāstā par piedzīvoto 2022. gada sākumā, kad saskārās ar mentālās veselības problēmām. Viņa atzīmēja, ka "tas bija lielisks un veiksmīgs laiks manā ārējā dzīvē, bet iekšēji es biju pilnīgi sabrukusi".
2022. gadā nebija pirmā reize, kad iekšēji jutās savā zemākajā punktā. "Es zināju, ka lēnām tas kalniņš spīd uz leju. Tās divas brīnišķīgās bildes to ļoti parāda. Man šodien varbūt ir mazliet dežavū sajūta, jo pirmā bilde arī tapa, kad es gāju uz raidījuma ierakstu. Mēs runājām par visādām brīnišķīgām, skaistām tēmām. Pēc tam es vakarā atsitos pret faktu, paskatoties uz sevi patiesībā – nost noraudātu ārējo masku, un es sapratu, ka atkal nav labi.
Man šķiet, ka – esmu to dzirdējusi, es nezinu, no kura aktiera – ka ķermenis iekšējā sajūtā ir tik noguris apkalpot ārējo avatāru, to, kas notika ārpusē brīnišķīgajā un skaistajā dzīvē, kas tāda arī patiesībā bija. Es nesūdzos, bet es iekšpusē biju super nogurusi no tā visa," stāsta Inga.
Nereti cilvēki depresiju un citas mentālās problēmas sauc par pārejošu vai iedomātu slimību. Un uzskata, ka to var kliedēt, piemēram, nomainot matu krāsu vai aizbraucot ceļojumā. Kā Inga saprata, ka šie rīki viņai nepalīdzēs? "Patiesībā bija vēl viens brīdis. Es ar neatliekamo medicīnisko palīdzību nonācu slimnīcā, jo man mentālā vai psihiskā sajūta kļuva ķermeniska. Man šķita, ka kaut kas nav kārtībā ar vēderu, šķita, ka tas uzsprāgs. Es braucu uz slimnīcu, tur nogulēju nedēļu.
Protams, fiziski man neko neatklāja, bet, kad ārstiem pateicu, ka es lietoju antidepresantus, viņi saprata, ka tā vaina patiesībā ir emocionāla un psihiska, bet arī fiziska, jo sāpes bija kļuvušas jau fiziskas," stāsta rakstniece.
Šajā ceļā viņai palīdzošas bija mazās rozā tabletītes. Kā Inga nonāca līdz tabletēm? Pirms pieciem septiņiem gadiem, kad saprata, ka viņas mentālā un psihiskā veselība prasa palīdzību no malas, ka pati vairs netiek galā ne ar trauksmēm, ne panikas lēkmēm, visu laiku bija drebošām rokām, viņa vērsās pie ārsta. Un kopā nonāca pie secinājuma, ka, lai varētu normāli eksistēt, ir nepieciešami medikamenti. "Es patiesībā esmu ārkārtīgi pateicīga medicīnai, ka man šāda iespēja ir dota.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Tas nav nekas pagātnē. Es joprojām esmu uz nelielas antidepresantu devas katru dienu," saka Inga.
Kamēr nonāca līdz īstajiem medikamentiem, viņa bija lietojusi trīs dažādus, un arī to blakusefekti bija dažādi. Piemēram, gan "dārzenīša sajūta", ko pavada apdullums un slikta dūša, gan pēkšņi miega uzplūdi. "Sēžu darbā, strādāju pie galda un pēkšņi galva pret galdu. Neko nevar izdarīt. Vai braucu pie stūres, stājos pieturā un vienkārši izslēdzos. Tad es domāju – šādi tagad tas būs?" stāsta Inga.
Ciešā sazobē ar ārstu tika meklēts labākais variants. "Tas nenotiek uzreiz, un viss."
Par antidepresantiem ir daudz stereotipu. Un rakstniece tiem nepiekrīt. Inga patlaban lieto pavisam mazu devu, tādēļ uzskata, ka atkarību tie neizraisa. Arī "laimes tabletītes" tā nav un nemaina arī personību. To drīzāk maina depresija.
Viņa ik pēc trīs mēnešiem apmeklē psihiatru. "Mēs katru reizi izmēram pulsu un saprotam, vai vajag." Uz savu galvu devu Inga nepalielina.
Ja depresija ir konstatēta un antidepresanti ir nozīmēti, tas nenozīmē, ka ar to slimība būs uzveikta. Ir virkne pasākumu, ko ikdienā jāveic. "Fiziskas aktivitātes, sports," par to, ko viņa dara papildu medikamentiem, stāsta Inga. "Fiziskā aktivitātes, vairāk staigāt, iet uz sporta zāli. Lasīt grāmatas, varbūt atrasts savus trigerus, latviski sakot, kuri izraisa trauksmi un sliktas sajūtas, un ņemt tos nost. Apzināti strādāt," iesaka Inga.
Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.
Pilnais raidījums:
Projektu " Zilonis studijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Zilonis studijā" saturu atbild SIA All Media Latvia. #SIF_MAF2024
Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!
