Eiropas naivums pret Krievijas kiberdraudiem ir bīstams, brīdina eksperts
Krievijas kiberuzburkumu skaits Eiropai pieaug, un tie kļūst arvien viltīgāki. Ar tik satraucošu informāciju ceturtdien konferencē Rīgā klajā nāca pašmāju un ārzemju kibereksperti. Ukrainas piemērs rāda, ka Krievija gadiem ilgi ieperināja savus vīrusus kaimiņvalsts iestāžu sistēmās, lai aktivizētu sabotāžas iebrukuma brīdī.
Kiberdrošības eksperti no Baltijas valstīm un Ukrainas spriež par aktuālo situāciju un secinājumi ir ļoti skarbi – Krievijas veikto uzbrukumu skaits pieaug un tie kļūst arvien slīpētāki
Krievija pret citām valstīm izmanto kiberkaru visplašākajā spektrā – sākot no dziļviltojumiem, dezinformācijas kampaņām, līdz uzbrukumiem kritiskās infrastruktūras objektiem, saka Ukrainas kiberdrošības eksperts, kurš ieradies uz šai tēmai veltītu konferenci Rīgā.
Viņš brīdina, ka daudzi Eiropas valstu pārstāvji, pat tie, kas strādā ar kiberdrošības tēmām, ir apbrīnojami naivi un neuzskata Krieviju par bīstamu pretinieku. Šāda vientiesība ir ļoti bīstama, viņš brīdina. Īpaši šokējoša bija kāda Eiropas valsts pārstāvja atbilde uz viņa jautājumu kādā citā kiberdrošības konferencē.
Mēs jautājām – ko jūs darīsiet, ja redzēsiet, ka Krievija uzbrūk? Vienas valsts pārstāvis teica: piezvanīšu uz Maskavu un paprasīšu, lai mums neuzbrūk. Daži cilvēki aizvien tic, ka viss būs labi. Jāsaprot, ka jau kopš 2020. gada pret Eiropu tika izvērstas 300 kiberoperācijas. Tie nav uzbrukumi, tās ir apjomīgas operācijas!
Ukrainas piemērs rāda, ka militārā iebrukuma brīdī tika aktivizētas ļaunprātīgās programmatūras daudzu iestāžu sistēmās, kas tur bija ieperinātas jau ilgstoši pirms tam. To apzinās arī Latvijā, tādēļ valsts iestādēs regulāri tiek veikti kiberdrošības auditi.
"Tas process ir ilgstošs, parasti iefiltrēšanās notiek vairākus mēnešus, varbūt pat gadus iepriekš, un kad tas ir nepieciešams, tas tiek aktivizēts," skaidro Aizsardzības ministrijas Kiberdrošības politikas departmenta direktors Edgars Kivkucāns.
Lai gan Krievija tērē milzu naudu karam Ukrainā, maldīgi būtu uzskatīt, ka kiberuzbrukumu skaits mazinās.
"Diemžēl viņiem ir partneri austrumos, kas viņus atbalsta. Ķīna, citas valstis. Bet ne jau bez maksas! Viņi apmaiņā saņem zemi, citus resurus, zeltu. Viņiem aizvien ir daudz spēka, lai cīnītos. To redzam arī frontē, tā virzās vairāk uz rietumiem ar katru dienu," bilst Auševs.
Arī Lietuvas kibersargi satraukti par Krievijas draudiem. Mūsu kaimiņvalstij regulāri nākas atvairīt digitālos uzbrukumus, kas vērsti kā pret valsts, tā privātajām iestādēm.
Šo operāciju mērķis ir ievākt informāciju par politisko situāciju, kas ir kas, pret ko var izvērst ietekmes operācijas. Ja esi spējīgs iekļūt sistēmā un nozagt informāciju, tas nozīmē, ka esi jau gatavs veikt graujošu operāciju, tas ir tikai laika jautājums.
Eksperti ir vienisprātis, ka pamatīgus riskus valsts iestādēm rada fakts, ka labu IT drošības ekspertu algošana ir ļoti dārga, un valsts sektors bieži vien nespēj konkurēt ar privāto biznesu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
