Latvija, iespējams, varētu pārvilināt no Lietuvas kriptovalūtu nozares milzi "Binance"

Virtuālā jeb kriptovalūta parādījās nu jau aptuveni pirms 15 gadiem, pirmā bija šobrīd joprojām pasaulē populārākā – "Bitcoin". Tāda kā atbilde lielajai pasaules finanšu krīzei – decentralizēta, digitāla nauda ārpus valstu uzraudzības, komisijām un izmantošanas ierobežojumiem.

Finanšu pasaules Mežonīgie rietumi, kas nodrošināja gan spekulatīvas peļņas iespējas un zaudējumu risku milzu vērtības svārstībās, gan radīja alternatīvus norēķinus un citus attiecīgajā tehnoloģijā balstītus produktus, gan savas specifikas dēļ pavēra plašu lietojumu blēdībās un noziedzīgajā pasaulē. Šobrīd jau kriptoindustrijas apmērs lēšams triljonos.

Un līdz ar kriptovalūtu un citu līdzīgu risinājumu gadā laikā arvien aktīvākas visā pasaulē kļuva diskusijas, vai un kā šo nozari regulēt. Drošības vārdā – gan attiecībā uz vienkāršiem individuāliem ieguldītājiem, gan plašākā kontekstā, kad runa par iespējām šos aktīvus izmantot dažādiem nelegāliem norēķiniem.

Un nu jau Eiropas Savienībā spēkā ir jauna kriptoaktīvu tirgu jeb MICA regula, savukārt Latvijā – Kriptoaktīvu pakalpojumu likums. Tas viss paredz attiecīgās nozares uzraudzību, komersantu darbības atļaujas saņemšanu, un jau kādu laiku virmo runas, ka industrijas milzis, kriptoaktīvu birža "Binance", varētu pamest līdzšinējo mītnes vietni Eiropā – Lietuvu – un pārcelties uz Latviju.

"Tādas baumas klīst, jā. Es nevaru ne apstiprināt, ne noliegt šīs baumas, bet tā runā. Man ir zināms, ka pārstāvji ir bijuši Latvijā un ir runājuši ar dažādām valsts iestādēm, bet par pašu procesu es nevaru komentēt," saka Latvijas Blokķēžu attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš.

"Binance" mērogs ir iespaidīgs. Pēc paša uzņēmuma datiem, tam ir vairāk nekā 250 miljonu reģistrēto lietotāju. Lielākā kriptovalūtu tirdzniecības platforma, kas mārketinga aktivitātēm spēj piesaistīt pasaules mēroga sporta zvaigznes.

Ar "Binance" saistītais Lietuvas uzņēmums "Bifinity" īsā laika kļuva par vienu no vērtīgākajām kompānijām visā Baltijā, pie mūsu dienvidu kaimiņiem nodokļus samaksāti desmitiem miljonu eiro.

Latvijas uzraugošajā iestādē – centrālajā bankā – nedrīkst komentēt konkrētus tirgus dalībniekus, bet klāsta, ka vairāki uzņēmumi iestādē interesējas par iespēju saņemt licenci darbībai Eiropas Savienībā.

"Kripto un arī jebkuri "fintech" uzņēmumi var būtiski palīdzēt arī Latvijas ekonomikai, jo šeit mēs runājam par darbaspēku, par apgrozījumu, par nodokļiem," stāsta Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Nozares lobija asociācijā uzsver, ka Latvijā radīts konkurētspējīgs jomas regulējums un "Binance" atvilināšana varētu iedot plašāku grūdienu.

"Ja viņi atnāk uz Latviju, tad tas ir signāls, ka mūsu regulatīvā vidē ir pietiekami labs, lai viņi to novērtētu. Tas dos lielu vilkmi citām nozares kompānijām," vērš uzmanību Znotiņš.

Pilnīgs "rožu dārzs" tas viss gan nav. "Binance" sev līdzi nes risku. Tā ir platforma, kur sastopas klasiskā finanšu sistēma ar kriptopasauli. Digitālā nauda tiek pārvērsta nosacīti īstā, un gadu laikā "Binance" iekūlies ne vienā vien skandālā. Kompānijas dibinātājs pat ticis pie cietumsoda par nevērīgu izturēšanos pret naudas atmazgāšanu. Ar "ABLV banku" Latvijai jau ir sāpīga pieredze šajā jomā.

Šo elementu kripto nozarē atzīst arī Latvijas Bankā. "Protams, ka tas ir paaugstināta riska bizness. Tieši tāpēc arī ir svarīgi, ka, saņemot šo darbības atļauju, mēs kā uzraugs esam paskatījušies, vai šī uzņēmuma kontroles sistēmas ir atbilstošas un viņi pārvalda to savu biznesu pareizi, saprot, spēj identificēt arī savus klientus un to riskus," teic Purgaile.

Par spīti notiekošajām konsultācijām, neviena oficiāla pieteikuma licencei Latvijas Bankā vēl neesot.