Labklājības ministrija sola izcīnīt 133 miljonus eiro, lai jau nākamgad celtu pabalstus ģimenēm
Saeimā trešdien diskutēja par demogrāfijas lietām un bērnu pabalstiem. Izskanēja cerība, ka varbūt, tuvojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, nākamā gada budžetā atradīsies nauda šo pabalstu paaugstinājumiem.
Visus, kas trešdien piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, piemeklēja deja vu sajūta. Jau pirms gada tika prezentēts plāns, kā valstij tikt ārā no demogrāfiskās bedres un kā palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem. Taču teju nekam no iecerētā naudu šogad valdība tā arī nepiešķīra. Speciālisti neslēpa dusmas par politiķu bezdarbību.
"Nevar būt tā, ka vienai sabiedrības daļai viss tiek indeksēts un tur tā labklājība tiek noturēta augstā līmenī, bet ģimenēm ar bērniem – nu gan jau kaut kā," teica Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija.
Savukārt NA Saeimas frakcijas konsultants Imants Parādnieks norādīja: "Cik ilgi vēl mēs gaidīsim, lai konstatētu, ka šī vilcināšanās mums nes milzīgus zaudējumus – finansiālus un cilvēciskus zaudējumus valstij."
Lai arī komisija sanāca, lai izskatītu četrus kolektīvos iesniegumus, kas aicina palielināt dažādus pabalstus ģimenēm ar bērniem, Labklājības ministrija piedāvāja savu skatījumu situācijas uzlabošanā.
Tā, piemēram, bērna piedzimšanas pabalstu palielināt par vairāk nekā 300 eiro. Savukārt bērna kopšanas pabalstu, kas ilgst pusotru gadu un ko saņem visas jaunās māmiņas neatkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām, palielināt par vidēji 250 eiro mēnesī.
Vecāku pabalsta palielināšanu, kas tiek izmaksāts atkarībā no veiktajām sociālajām iemaksām, ministrija neplāno celt.
Labklājības ministrijas prioritāte viennozīmīgi ir bērnu kopšanas pabalsts, jo bērnu kopšanas pabalstu saņem ikviens vecāks. Tātad, paaugstinot šo pabalstu, mēs atbalstīsim absolūti ikvienu cilvēku, kurš ir gatavs laist pasaulē bērniņu.
Tāpat plānots celt pabalstus aizbildņiem un ģimenēm, kas bērnus adoptē. Lai realizētu šo plānu, nākamā gada budžetā Labklājības ministrija sola neatkāpties no prasītajiem 133 miljoniem eiro.
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks (ZZS) teica: "Pagājušajā gadā bija tāda pati prezentācija, tādi paši aprēķini, bet gandrīz nekas no tā netika izdarīts, ko jūs varat atbildēt – kas mainīsies? Mēs esam pārrēķinājuši, un summas, ko varētu saņemt jaunie vecāki, ir vēl lielākas. Kā jau es komisijas sēdē minēju – prezidents ir runājis, premjere ir runājusi, nu mums visiem kopā jāpanāk, nav variantu!"
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības vadītāja norāda, ka arvien mazāk ģimeņu izšķiras par labu otrā bērna ienākšanai ģimenē, savukārt, laižot pasaulē trešo atvasi, liela varbūtība, ka mājsaimniecība nonāk mazturīgo statusā. Tādēļ būtiski, lai nekrītas ģimenes ienākumi tieši bērna kopšanas atvaļinājuma laikā.
Tas ir svarīgi ne tikai minimālo algu saņēmēju vidū, ne tikai vidējo algu saņēmēju vidū, bet arī lielāku algu saņēmēju vidū, jo ģimenēs, kur ir lielākas algas, viņas ir uzņēmušās arī daudz vairāk lielākas saistības, nodrošināt savu ikdienas dzīvi, un arī tām viena vecāka 500 eiro ienākumu zaudējums ir ļoti nozīmīgs, jo nav iespējams, piemēram, nomaksāt hipotekāro kredītu. Tā kā ienākumu atvietojamība bērnam piedzimstot – ir ļoti svarīga!
Nevalstiskajās organizācijas liek cerības uz to, ka, veidojot 2026. gada budžetu, valdību pārstāvošās partijas centīsies pieņemt sabiedrībai populārus lēmumus, jo tas būs budžets pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
