Tālāk lems Saeima. Pāris dienās savāc nepieciešamos parakstus iniciatīvai par attālinātā darba saglabāšanu
Dažu dienu laikā savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai Saeimā varētu iesniegt iniciatīvu par attālinātā darba saglabāšanu valsts pārvaldē. Šī iniciatīva tapa, reaģējot uz Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča izteikumiem, ka valsts un pašvaldību iestādēm darbs jāturpina klātienē. Vai gaidāmas kādas izmaiņas darba režīma regulējumā?
Attālinātais darbs dod iespēju darbiniekiem efektīvi salāgot darba un ģimenes dzīvi, vienlaikus sasniedzot visus darba rezultātus, par to pārliecināti iniciatīvas autori. Viņi norāda, ka, atsākot darbu tikai klātienē, palielinātos telpu apsaimniekošanas izmaksas, tāpat pieaugtu izdevumi par transportu un ceļā pavadītais laiks.
Iniciatīvas autori atsaucas uz valdībā apstiprināto Valsts pārvaldes modernizācijas plānu. Kā šogad sasniedzamais rezultāts plānā minēts tas, ka 80 procenti valsts pārvaldes iestāžu nodrošina efektīvu elastīgā jeb hibrīddarba modeli.
Iniciatīvu parakstījusi arī Inese Vaivare, kurai ir liela pieredze, strādājot valsts pārvaldē, bet tagad viņa darbojas sabiedriskajā organizācijā.
"Manuprāt, šī attālinātā darba iespēja ir devusi iespēju strādāt arī reģionu cilvēkiem Rīgā un Rīgai arī daudz kvalificētāku darbaspēku piesaistīt. Un tas noteikti ierobežotu šo cilvēku iespējas, un es domāju, ka droši vien daudziem nāktos atteikties no sava darba, jo to tad nebūtu iespējams savienot arī ar ģimeni."
Pēc Vaivares domām, valsts un pašvaldību iestādēm ir pietiekami daudz iespēju kontrolēt, cik atbildīgi pienākumi tiek veikti, strādājot attālināti.
Parakstu vākšana sākās pēc tam, kad Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka valsts pārvaldei ir pēdējais laiks atsākt darbu klātienē. Viņaprāt, tas vairotu sabiedrības uzticēšanos varai un arī uzlabotu produktivitāti.
"Vai mēs esam vienā brīdī aizbraukuši grāvī, ka vairs nevienu nevar sasniegt – visi sēž attālināti, un cik tas ir produktīvi – nu to es skaidri redzu, jūtu un dzirdu."
Kad iniciatīvu iesniegs Saeimā, tā būs jāvērtē Valsts pārvaldes komisijai. Tās vadītājs Oļegs Burovs sola to detalizēti izvērtēt. Viņš pats uzskata, ka valsts un pašvaldību darbiniekiem jāstrādā pamatā klātienē, paredzot gan atsevišķus izņēmumus.
"Ja mēs runājam par grāmatvežiem, viņi var pusi sava laika strādāt pie sava datora. Ja viņš strādā mājās, tad viņam ir uzlikta speciāla programma, kas kontrolē tiešām, ka viņš pavada pie šī datora astoņas stundas, un tas ir absolūti normāli. Dažreiz mēs redzam citu situāciju, zvanot tur vienam otram, piemēram, juristam – tad viņš nevar runāt tāpēc, ka viņš tur kaut kādā rindā stāv. Tad pēc tam autoservisā, pēc tam vēl. Es domāju, tāda situācija nav pieņemama."
Arī Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs iestājas par to, ka valsts pārvaldē darbam pamatā jānotiek klātienē.
"Es saku, iestāžu vadītāji saņemiet sevi rokās un definējiet, kas ir tie darbinieki, kuri var elastīgāk pieiet darba specifikai. Es saku – vadības līmenis, vadošie eksperti un vēl, kas nu kuram ir vajadzīgs ikdienā, ir jābūt klātienē. Nav pieļaujams, ja tādas runas ir un tā tas notiek, ka, piemēram, piektdienās nevienu valsts pārvaldē nevar satikt. Tā nevar būt, ka pēkšņi ir mums saīsināta darba nedēļa."
Darba režīma organizēšana šobrīd ir katras iestādes ziņā un tas nebūtu jāmaina, uzskata Kronbergs. Vienots regulējums, viņaprāt, nemaz nav iespējams, jo valsts iestādes ir pārāk atšķirīgas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
