Latvijas uzņēmums rada inovāciju – tekstilu no augu saknēm

Uzņēmuma "Dzīvotne" pārstāvis Justs demonstrē kviešu sakņu tekstilu, kas ir audzis aptuveni divas nedēļas. Tagad ir pietuvojies brīdis, kad tas būs jāgriež nost.

"Griežam nost un atstājam šādu mīkstu un pūkainu vai arī vēlreiz mitrinām un nospiežam," norāda Justs.

Justs skaidro, ka atkarībā no apgaismojuma, laistīšanas un arī sakņu pēcapstrādes tekstilam var piešķirt ļoti dažādas īpašības. To var veidot maigu un gaisīgu, bet iespējams tam arī piešķirt izturību.

"Lai piešķirtu izturību, mēs to vēlreiz mitrinām ar siltu ūdeni un nospiežam. Izdalās lipeklis, tās saknītes sajūdzas kopā un kļūst ļoti izturīgas. Ar attiecīgo pēcapstrādi, kas ir otrreizēja mitrināšana un nospiešana, mēs varam iegūt materiālu, kuram ar roku un spēku cauri nevar tikt, tas kļūst ļoti spēcīgs," skaidro Justs.

Interesanti, ka sakņu tekstilam var piešķirt formu jau augšanas procesā. Ievietojot attiecīgā pamatnē, saknes augot pieņem trauka formu.

Sakne, meklējot ūdeni, perfekti nokopē jebkādu reljefu, ko tai iedod. Ņemot vērā, ka saknes labi uzsūc šķidrumu, pievienojot ūdenim atbilstošās vielas, sakņu tekstilam varam piešķirt, piemēram, ugunsdrošību un arī krāsu.

Viena no svarīgākajām īpašībām, ka šāda tekstila audzēšana daudz apspriesto siltumnīcas efektu radošo gāzi jeb CO2 nerada un pat, iespējams, samazina, jo augi augot patērē ogļskābo gāzi. Tāpat arī citos veidos skaņu tekstils ir videi draudzīgs materiāls.

"Tā ražošana ir praktiski bez atlikumiem. Graudi ir vietējie, tos audzējam hidroponiski, tas nozīmē ūdenī bez augsnes. Pāri paliek sakņu tekstils, kuru izmantojam mēs, bet kviešu zelmeņus un graudus sliktākajā gadījumā var izmantot augstvērtīgā lopbarībā," stāsta Justs.

Ņemot vērā, ka sākotnēji ar materiālu ir jāiepazīstina tā iespējamie patērētāji, sakņu tekstilu pašlaik ir iecerēts izmantot interjera dizaina objektu radīšanā. Viens no pirmajiem projektiem jau ir tapšanā, un tas jau drīzumā būšot redzams Rakstniecības un mūzikas muzejā.