Uz saturu

Reāls spēks ir ES, nevis nacionālajām sankcijām: Latvijā aizvien nonāk agresorvalstu dārzeņi un augļi

Par spīti Latvijā noteiktajam importa liegumam, pie mums joprojām brīvi ieplūst agresorvalstu dārzeņi. Zemkopības ministrs šodien valdībā prezentēja kopsavilkumu par Latvijas noteikto augļu un dārzeņa importa aizliegumu efektivitāti, un galvenais secinājums – jēgpilni strādā tikai tās sankcijas, kuras ir ieviestas Eiropas līmenī.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lielā daļā Eiropas Savienības valstu joprojām ir atļauts dārzeņu un augļu imports no Krievijas un Baltkrievijas, un starptautiskajos dārzkopju portālos izskan, ka Polija nesen liegusi ievešanu valstī gurķu kravai no Krievijas, kurā konstatēts pārāk augsts pesticīdu saturs.

Pašmāju dārzeņu audzētāji gan atgādina – lai gan Latvijā ir aizliegts ievest agresorvalsts augļus un dārzeņus, citviet Eiropā šāda lieguma nav, tādēļ tie joprojām brīvi var nonākt arī mūsu veikalu plauktos.

Rolands Feldmanis
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs

"Citos produktos mēs pilnīgi redzam, kirilicā rakstīts iepakojums, kur nav pārpakoti un nenāk it kā no Krievijas, bet nāk no mums draudzīgām valstīm vai ES valstīm, tāpēc izsekot ir salīdzinoši grūti. Atsevišķas valstis, kuras līdz šim nebija mums importējušas dažādas kultūras un produktu, viņas pēkšņi paliek kā importētājvalsts, ar kuru mums nav sankcijas. Skaidrs, ka aizdomas ir uz to, ka tas ir vienkārši imports no Krievijas."

Turklāt šādu importa produktu pieejamība ietekmējot ne tikai cenas, bet arī dārzkopju attīstību.

Rolands Feldmanis
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs

"Šāda klātesamība, protams, bremzē vietējo ražotāju attīstību, jo mēs varētu ražot vairāk nekā līdz šim un arī pārdot par konkurētspējīgām cenām."

Pārtikas un veterinārajā dienestā saka – ievedot Krievijas augļus vai dārzeņus, piemēram, Polijā vai Lietuvā, tie nonāk brīvajā tirgū, un to ievešana Latvijā kļūst pilnīgi legāla. Vienīgais nosacījums – ir godīgi jāpasaka, tostarp jānorāda veikala marķējumā, ka prece nāk no Krievijas vai Baltkrievijas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vineta Grīnberga
PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja

"Paskatoties, pārbaudot vai pavaddokumentus, vai marķējumu, vai specifikāciju, inspektori, konstatējot, ka ir norādīts atbilstoši – dienests neveiks aizrādījumus."

Secinājumus par Latvijas noteikto augļu un dārzeņa importa aizliegumu valdībā šodien prezentēja arī zemkopības ministrs.

Armands Krauze
zemkopības ministrs, ZZS

"Tas galvenais secinājums ir, ka nacionālais līmenis strādā, bet viņš nav tik efektīvs, kā ieviešot ES, jo, paceļot tarifus ES, mēs varam redzēt, ka atsevišķās preču grupās imports ir samazinājies par 100%, atsevišķās nedaudz mazāk, bet vienalga efekts ir ļoti, ļoti labs."

Ieviešot augstākus Eiropas importa nodokļus, piemēram, lopbarības produktu ieplūšana Latvijā no agresorvalstīm sarukusi par 93 procentiem, bet eļļas augu sēklu – par 56 procentiem.

Janvāra beigās Eiropas Komisija piedāvājusi importa nodokli dažādām lauksaimniecības un pārtikas precēm no agresorvalstīm celt vēl par 50 procentiem, taču, vai un kad par to izdosies vienoties – pagaidām nav zināms.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm