Latvijas augstskolās mācās 12 tūkstoši ārvalstnieku, visvairāk no Indijas
Vienlaikus pētnieki norāda, ka jādomā, kā piesaistīt vairāk studējošo no Ziemeļvalstīm un Rietumeiropas. Latvijai tuvāko valstu studenti Latvijā tērē pat par trešdaļu vairāk nekā, piemēram, šobrīd visdaudzskaitlīgākā studentu grupa – Indijas pilsoņi.
Pētījumā secināts, ka lielāko pienesumu Latvijas ekonomikai sniedz Eiropas studenti, taču pretēji tam aptuveni puse Latvijā studējošo nāk no Āzijas valstīm.
Šobrīd Latvijā kopumā mācās nepilni 12 000 ārvalstu studentu, un to skaits pēdējo desmit gadu laikā ir teju dubultojies. Aplēsts, ka to pienesums Latvijas ekonomikai pērn bijis būtisks – aptuveni 400 miljonu eiro jeb nepilns procents mūsu iekšzemes kopprodukta.
"Šķiet, maza nozare, bet faktiski šausmīgi nozīmīga. Un es uzsvērtu, ka tā nav tikai tā nauda, kas tiek ienesta, tie 400 miljoni eiro. Bet ir runa, ka ir arī lielāka dzīvība pilsētā."
Vienlaikus gan atdeve atšķiras no tā, no kura reģiona studējošais nāk.
Piemēram, noskaidrots, ka Eiropas studenti Latvijā par mājokli mēnesī tērē vidēji 520 eiro, kamēr studējošie no Āzijas valstīm – par 200 eiro mazāk. Arī ikdienas tēriņu apmērs atšķiras. Studenti no vecā kontinenta dažādiem izdevumiem vidēji atvēl 420 eiro mēnesī, kamēr studenti no Āzijas valstīm vien nepilnus 300 eiro.
Viņiem ir mazāka pirktspēja. Kaut gan arī tā ir vidusšķira, kas brauc šeit. Tā ir Indijas vidusšķira, un tā, piemēram, nav tikpat maksātspējīga kā vidusšķira Ziemeļvalstīs vai Vācijā. Un tāpēc daudz lielāka pievienotā vērtība gan studiju maksu ziņā, gan skatoties uz izdevumiem, cik bieži iet ballēties un cik daudz naudas atstāj Vecrīgā, noteikti ir Eiropas studenti."
Ja mūsu augstskolās studētu vairāk jauniešu no Eiropas valstīm, lielāks būtu devums arī Latvijas ekonomikai. Taču mūsu augstskolās situācija ir pretēja.
Šobrīd katrs ceturtais ārvalstu students Latvijā ir no Indijas, kopējais to skaits tuvojas 3 000. Kā otrie seko Uzbekistāna ar nedaudz virs tūkstoš studentiem. Ap 900 studējošo Latvijā ir no Ukrainas, Vācijas, Zviedrijas, nepilni 700 ir Šrilankas pilsoņu.
Mazāk par 500 studentu atbraukuši no Somijas un Krievijas, bet citu valstu studentu skaits mūsu augstskolās ir ap 200 vai pat mazāk.
"Šeit uzreiz jāsaka, ka studiju izvēle ir gana komplekss process. Kā rāda pētījumi, Latvija ļoti bieži būs otrā, ja ne trešā izvēle ārvalstu studentiem. Mums ir arī jāceļ latiņa tam, ko varam piedāvāt, lai mēs varētu konkurēt par Eiropas valstu studentiem. Šobrīd tas reāli izdodas tikai medicīnas un veterinārmedicīnas programmās."
To rāda arī statistika – turīgākie Eiropas studenti Latvijā visbiežāk izvēlas apgūt medicīnu, jo pie mums šīs programmas ir kvalitatīvas, turklāt par mazāku studiju maksu nekā citviet.
Vienlaikus gan pētījums uzrāda vēl kādu izaicinājumu. Ārvalstu studenti, kļūstot par kvalificētiem speciālistiem, reti izvēlas palikt Latvijā. Rīgas Stradiņa universitātē gan vērtē – pamazām, taču situācija uzlabojas.
"Mēs redzam jau pirmos ārvalstu studentus no attīstītajām valstīm, no Skandināvijas, arī Japānas, kuri, piemēram, iziet rezidentūru Latvijā un varētu arī palikt šajā darba tirgū. Protams, tā ir atalgojuma atšķirība viņu mītnes zemēs un Latvijā, kas ir risināms jautājums."
Aplēsts, ka pēc studiju pabeigšanas šobrīd Latvijā strādāt paliek vien ap 5% ārvalstnieku.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
