Šauļu iedzīvotāja Lilija jau ir ieguvusi ieroča turēšanas atļauju un tagad regulāri nāk atsvaidzināt šaušanas prasmes. Viņa uzskata, ka šajos nestabilajos starptautiskajos apstākļos tas ir svarīgi: "Es jau sen par to biju domājusi. Šādi es tagad jūtos drošāk."
Viņai piekrīt arī Andriuss, kurš arī tikko nokārtojis nepieciešamos eksāmenus: "Es arī. Ja mājās kaut kas notiek, lai varētu aizstāvēt sevi un savu ģimeni."
Līdzīgi kā Lidija un Andriuss domā arī daudzi citi lietuvieši. To jūt arī šautuvēs. Nereti visiem interesentiem trūkst vietu. Nav arī tik daudz instruktoru.
To apstiprina arī mediķi, kam jāsniedz atzinums vai cilvēkam drīkst uzticēt ieroci.
"Lielākā daļa – ap 80% nāk ar skaidru mērķi, ka viņi vēlas apgūt ieroča lietošanas prasmes un arī to iegādaties. Un tikai atlikušajiem 20% tas nepieciešams darba dēļ, vai arī viņi vēlas saprast – vajadzēs viņiem ieroci vai nē," skaidro Darba un profilaktiskās medicīnas nodaļas vadītāja Barbara Komarovska.
Vairāk vietu, kur trenēties valdība sola nākotnē. Līdz ar aizsardzības budžeta pieaugumu. Taču šobrīd gribētājiem tiek uzsvērts, ka lietderīgi būtu arī kļūt par kādas organizācijas biedru, piemēram, Lietuvas strēlnieku savienībā vai Lietuvas brīvprātīgo aizsardzības spēkos.
"Šādā veidā mēs dosim iespēju pilsoņiem kļūt par daļu no Lietuvas bruņotajiem spēkiem. Tad viņiem tiek dota iespēja trenēties poligonos un šautuvēs, kuras izmanto Lietuvas armija un tās sabiedrotie," saka aizsardzības ministra vietnieks Tomass Godliausks.
"Strēlniekam būs jānodod zvērests, jāiziet pamatkurss, jānokārto šaušanas eksāmens. Tikai tad būs iespēja iegūt ieroci. Arī šeit mums ir mehānismi, lai izvairītos no cilvēkiem, kuriem piekļuve ieročiem nepieciešama citu iemeslu dēļ," skaidro Lietuvas strēlnieku savienības vadītāja vietnieks Gedemins Latvis.
Šobrīd Lietuvas strēlnieku savienībā ir ap 16 tūkstošu biedru, no kuriem aptuveni 6000 pievienojušies tieši pēdējos gados.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
