Pavasara sveicieni no Līgatnes dabas taku āpša Tedija

Tagad, laikam kļūstot siltākam, Tedijs arvien biežāk iznāk no migas, kļūstot par vienu no pirmajiem pavasara vēstnešiem Līgatnes dabas takās.

Interesanti, ka āpši ziemā neguļ tik dziļā miegā kā, piemēram, lāči – viņi vairāk iekrīt ilgstošā snaudā un dažkārt pamostas.

"Tagad, ar pavasara saules stariem un pirmo zaļumu, Tedijs pakāpeniski kļūst aktīvāks un drīzumā būs biežāk sastopams savā teritorijā," stāsta Eva Ezeraša.

Tedijs Līgatnes dabas takās mitinās viens. Apšu kungs ir dzimis 2018. gada pavasarī un dabas takās ir no 2018. gada 5. maija.

Tedijs ir pašapzinīgs, drošs, vienmēr gatavs aizstāvēt savu teritoriju. Var satraukt skaļi trokšņi. Labprāt iznāk pastaigā agros rītos un vēlos vakaros. Dienā lielākoties guļ, dažkārt iznāk uz īsu brīdi, lai novērtētu situāciju. Visiem āpšiem ļoti patīk rakt alas. Tedijs to dara ar lielu entuziasmu, nereti sagādājot galvassāpes dzīvnieku kopējiem.

Vai zināji?

• Āpši pieder pie sermuļu jeb caunu dzimtas un ir tuvi radinieki ūdriem, tiņiem (āmrijām), caunām, sermuļiem, seskiem, ūdelēm un zebiekstēm.
• Eiropas āpsim ir astoņas pasugas.
• Āpši ir labi peldētāji un karstās vasaras dienās patīk plunčāties ūdenī.
• Āpšu galvas melni baltais svītrojums varētu kalpot kā pazīšanās un brīdinājuma zīme citiem – par to, ka āpši, gluži tāpat kā melnbaltie skunksi, ir apveltīti ar smirddziedzeriem! Ar tiem tiek iezīmēta teritorija un pārējie ģimenes vai klana locekļi.
• Āpši, gluži tāpat kā cilvēki, ir pēdmiņi – ejot tie balstās uz pilnu pēdu.
• Par spīti savam tūļīgajam izskatam, āpši ir ļoti spēcīgi dzīvnieki, ar asiem zobiem un stipru sakodienu. Tuvcīņā ar suni, piemēram medību laikā, āpši lielākoties ņem virsroku un medību suņi var tikt nopietni savainoti.
• Raksturīga āpšu uzvedība ir bieža kasīšanās un blusošanās. Tas tādēļ, ka āpšiem ir daudz ektoparazītu – blusiņu, blusu, ērču, ērcīšu, utu utt.
• Meža ekosistēmā āpsis spēlē svarīgu lomu, jo, rokot un kašņājot zemsedzi un augsni, tas veicina organisko vielu apriti un pārveidi, uzlabo augsnes mitruma līmeni un ventilāciju, kā arī iznīcina daudzus kaitēkļus, piemēram, meža maijvaboles, priežu vērpēja kāpurus un kūniņas, priežu pūcītes un citus.
• Āpši tiek medīti galvenokārt vērtīgo tauku dēļ, kurus izmanto tautas medicīnā dažādu vainu (piemēram, elpceļu saslimšanu) ārstēšanā. No āpšu ādas Skotijā gatavoti sporani jeb īpaši ādas maisiņi dažādu mantu glabāšanai, bet no āpšu matiem – skūšanās otas (birstes).

Vairāk par āpšiem šeit.

Taku apmeklējumam nepieciešamas divas līdz trīs stundas.

Te ir iespējams apskatīt dažādas Latvijas savvaļas dzīvnieku sugas, vērot neskartas dabas ainavas, klausīties meža un pļavu balsīs, izstaigāt Gaujas senlejas gravas un paugurus, kā arī baudīt mieru un aktīvu atpūtu. Pastaigu takas ierīkotas ~4-5 km garumā, ar atšķirīgām grūtības pakāpēm (ir gan augsnes un grants segumi, gan koka kāpņu posmi).

Darba laiks ziemas sezonā – darba dienās, brīvdienās un svētku dienās no pulksten 10 līdz 16.

Biļetes var nopirkt iepriekš pārdošanā "Biļešu paradīzes" kasēs un uz vietas Līgatnes dabas taku informācijas centrā.