Anna ar dzīvesbiedru Jūrmalā atgriezās divas nedēļas pēc postošās vētras pērnvasar, kad visa pilsētas teritorija bija noklāta ar vētras gāztiem kokiem. Toreiz šķitis, ka divu nedēļu laikā postījumus jau būtu vajadzējis novērst, tomēr realitātē tā nebija.
Pāris apmeties uz dzīvi ēkā ar malkas apkuri. Runājot ar draugiem un paziņām, uzzinājusi, ka iespējams ar iesniegumu vērsties pašvaldībā, lai saņemtu atļauju izmantot mājsaimniecības vajadzībām kritušos, bojātos kokus.
Anna stāsta, ka mēneša laikā tā arī nav saņēmusi atbildi uz iesniegumu, tādēļ Jūrmalas domē vērsusies atkārtoti.
Anna
vēlas izmantot kritušos kokus
Pēc tam pēkšņi gandrīz nākamajā dienā saņēmu atbildi, kas mani šokēja. Bez atlīdzības iedzīvotājiem nemaz neesot iespējams doties uz pašvaldības īpašumu, lai šos kokus zāģētu. Jūrmalas dome šobrīd meklējot veidu, kā organizēt izsoli šiem vētras gāztajiem kokiem. Kāpēc pēkšņi mainījusies pašvaldības attieksme? Kāpēc līdz šim iedzīvotāji varēja bojātos kokus saņemt, bet tagad vairs ne?
Kopš postošās vētras pagājuši vairāk nekā septiņi mēneši, un Jūrmalas teritorijā tik tiešām daudzviet redzami vētras gāztie koki. Augustā pašvaldība vētras postījumus aprēķinājusi 11 miljonu eiro apmērā. Apmēram 15 tūkstoši koku vētrā iznīcināti, liela daļa no tiem joprojām guļ zemē.
Rita Sproģe
Jūrmalas novada domes priekšsēdētāja
Mēs ļoti cerējām uz valsts atbalstu, lai šo izgāzto koku savākšanu varētu finansēt no valsts budžeta. Šādu finansējumu neesam saņēmuši, viss notiek vienīgi par pašvaldības līdzekļiem. Esam nonākuši līdz risinājumam, ka tiks organizēta izsole. Uzņēmums, kurš savāks kokus, pārdos tos izsolē. Pašvaldība proporcionāli saņems izsoles ienākumus, juristi vēl strādā pie tā, cik liela varētu būt šī proporcija. Mājsaimniecību iedzīvotāji darbus varēs veikt tad, kad mežistrādes uzņēmums būs veicis darbus, lai mežā būtu droši iet, būs savācis nokaltušos kokus. Ja iedzīvotāji to vēlēsies darīt, izdomāsim nosacījumus, lai to varētu darīt.
Šonedēļ paredzēts izsludināt konkursu koku un celmu izvešanai. Ja rezultāti tiks apstrīdēti, kā rezultātā darbu uzsākšana varētu kavēties, pašvaldība plāno izsludināt atsevišķus iepirkumus meža teritoriju nogabaliem.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Valsts meža dienesta pārstāvis klātienē situāciju Jūrmalā nav apskatījis un savu viedokli pauž balstoties uz "Bez Tabu" nosūtītājiem attēliem un video.
Oskars Zaļkalns
Valsts meža dienesta vecākais eksperts
Spriežot pēc fotogrāfijām, materiāls vēl ir izmantojams. Tas ir zaudējis savu vizuālo skatu, domāju, ka līdz šim brīdim mehāniska izturība vēl nebūs zudusi. Šī koksne ir zemākas kvalitātes, bet joprojām izmantojama. Var redzēt, ka parādās jau tehniskie kaitēkļi, kuri koksnē veido alas, līdz ar to koksnei zūd kvalitāte. No dabas viedokļa skatoties, kritusi koksne nav nekas ļauns, tas ir dabisks process.
Iestājoties siltākam laikam, attīstīsies trupe, kas vēl vairāk pasliktinās koksnes vērtību. Labā ziņa gan esot, ka vētras gāztos kokus nav apdzīvojuši agresīvie kaitēkļi.
Jūrmalas teritorijā meža zemes sasniedz 1434 hektāru apjomu.
