Trampa sāktie "tarifu kari" – neloģiski un mežonīgi, vērtē eksperte
Pirms vēl akciju tirgi pasaulē šodien sāka mosties un no jauna krist, Tramps par notiekošo demostrēja sev raksturīgo bravūru.
"Es jums saku – visas šīs valstis mums zvana un skūpsta manu pakaļu. Tās ļoti vēlas panākt vienošanos. "Lūdzu, lūdzu, lūdzu, kungs, noslēgsim vienošanos. Mēs darīsim jebko."
Ķīna šodien bija pirmā, kas spēra nākamo atbildes soli Trampa tirdzniecības kariem. Šai valstij ir piemērota augstākā ievedmuitas tarifa likme – 104%. Pie tās Pekina nonāca, kad atteicās sekot Trampa ultimātam un atcelt Savienotajām valstīm piemērotos 34 procentus atbildes tarifus.
Tā kā Tramps tomēr piemēroja šai valstij solīto ievedmuitu, Ķīna noteica vēl jaunu atbildes likmi – 84% tarifu amerikāņu precēm. Turklāt, sākot no rītdienas, tā nosaka eksporta ierobežojumus 12 ASV uzņēmumiem un iekļauj sešus citus tā sauktajā melnajā sarakstā, aizliedzot veikt uzņēmējdarbību Ķīnā.
Vienlaikus Pekina ir iesniegusi sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijai, apsūdzot ASV globālo tirdzniecības noteikumu pārkāpšanā.
"Iesniedziet mums savus labākos piedāvājumus, un [Tramps] jūs uzklausīs. Darījumi tiks noslēgti tikai tad, ja tie būs izdevīgi Amerikas darba ņēmējiem un risinās mūsu valsti kropļojošo tirdzniecības deficītu."
Par saviem atbildes soļiem uz Trampa iegribām šodien paziņoja arī Eiropas Savienība. Briselē norāda, ka ir panākta vienošanās, lai piemērotu tās atbildi vairākos soļos. Dažādām amerikāņu ražojuma precēm noteikti iedmuitas tarifi robežās no 10-25%. Eiropa gan uzsver – dialogs joprojām ir vēlamais risinājums.
Par to, kā šie tarifu kari varētu skart Latviju, TV3 ziņām skaidroja "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija, kas sākto tirdzniecības karu nosauca par mežonīgu un neloģisku, norādot, ka tas neatbilst realitātei un liek apšaubīt ASV kā uzticama partnera statusu kopumā.
"Iedzīvotājam, teiksim, kas nestrādā uzņēmumā, kas eksportē uz ASV, piemēram, tiem, protams, šobrīd nekas daudz it kā nemainās, jo haoss ir liels, bet nu, protams, tādā tiešā veidā šie tarifi, ko it sevišķi, ko ASV uzliek importam no Eiropas Savienības un no Latvijas, tiešā veidā uzreiz cilvēkus visdrīzāk neskars. (..) Veids, kā tomēr vietējais iedzīvotājs varētu būt skarts, ir tad, ja šie iedzīvotāji investē akciju tirgū, un kaut kādā mērā mēs visi esam investori, jo lielākā daļa no mums darbojas pensiju fondos un investē savu naudu caur pensiju fondiem."
Zorgenfreija gan norāda, ka akciju tirgi, tai skaitā arī pensiju fondi, tik tiešām var piedzīvot straujas svārstības, radot bažas par uzkrājumiem, taču ilgtermiņā ir ieteicams saglabāt mieru, jo vēsturiski tirgi ir bijuši spējīgi atkopties un ieguvēji ir tie, kas turpina investēt.
"Mēs esam maza, atvērta ekonomika. Mēs ļoti daudz eksportējam, un tā ir ļoti laba ziņa, jo vismaz līdz šim, tā ir bijusi ļoti laba ziņa, jo mēs esam ieguvēji no tā, ka mēs varam ražot kaut ko šeit un eksportēt tālāk, un iegūt šos eksporta ieņēmumus, un tādējādi audzināt savu ekonomikas apjomu. (..) Principā visi darbojas, mēģina ļoti strauji darboties un saprast, kas tad ir tās nozares, kur mēs varam vai nu atspēlēties, vai kaut kur piekāpties kaut kādā veidā Amerikas Savienotajām Valstīm. Un kaut kādā mērā jau pirmais Trampa termiņš parādīja, ka nu kāds ir tas virziens, ka šie tarifi lielāki ir iespējami. Arī Eiropas Savienība jau tad sāka gatavoties."
Eksperti norāda, ka optimistiskākais šo tirdzniecības karu scenārijs ir atgriešanās pie saprātīgākiem tarifu līmeņiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
