"Latvijas dzelzceļš" arī turpmāk bez valsts subsīdijām nevarēs savilkt galus kopā

Savulaik tik ietekmīgā un ienesīgā Latvijas tranzītbiznesa nozare ir tālu no saviem ziedu laikiem, ko redzējām nu jau pirms vairāk nekā 10 gadu. "Latvijas dzelzceļa" sistēma kļūst aizvien tukšāka no kravas vagoniem.

Pamata iemesls – pazudis vairums Krievijas kravu to plūsmu pārorientēšanas, ģeopolitikas un sankciju dēļ. Statistika ir nepielūdzama. Pa sliedēm pārvadāto kravu daudzums Latvijā ilgākā periodā samazinājies nevis par procentiem, bet pat par reizēm. Arī šogad pirmajos divos mēnešos kritums par vēl trešdaļu salīdzinājumā ar attiecīgo laiku pērn.

Pēdējos gados "Latvijas dzelzceļā" drastiski taupības pasākumi – koncernā nodarbināto skaits samazināts no aptuveni 12 000 līdz 5500 – 6000. Par spīti tam, uzņēmums pats galus savilkt kopā nevar, tam bijuši nodokļu parādi, valdība Dzelzceļā pēdējos gados iepludinājusi simtus miljonu eiro.

Faktiski uzņēmuma primārais fokuss nu jau ir infrastruktūras nodrošināšana pasažieru pārvadājumiem. To "Latvijas dzelzceļa" šefs šodien pauda Starptautiskā dzelzceļa kravu pārvadājumu uzņēmumu asociācijas kongresā, kas notiek Rīgā. Centieni iekļauties citās pārvadājumu ķēdēs notiekot, bet vēsturiskos apjomus atjaunot ir faktiski neiespējams.

"Būtisks apjoma samazinājums ir kravu grupām, par ko pagājušogad bija īpašas debates, kā, piemēram, mangāna rūda, Krievijas izcelsmes graudi. Skaidrs, ka ir piesaistīti jauni kravu pārvadājumi, minerālmēslu kravas no Vidusāzijas vietējiem lauksaimniekiem un arī tranzītā graudu produkcija no Kazahstānas, bet nu saprotams, ka viņi nekompensē šo te, teiksim tā, iepriekšējo pamatkravu apjoma samazināšanos," saka "Latvijas dzelzceļa" valdes loceklis Rinalds Pļavnieks.

Izmaksu cirpšana koncernā joprojām nav uzskatāma par pabeigtu. Lai arī konkrēti Latvijas uzņēmums cietis īpaši smagi, pēdējo gadu ģeopolitiskie satricinājumi raisījuši sarežģījumus arī plašāk Eiropā.

"Apjomu un biznesa kritums, piemēram, "Latvijas dzelzceļam" ir noteikti bijusi liela katastrofa arī embargo ar Krieviju samazina vispārējās biznesa iespējas. Mēs mēģinām to aizvietot ar citu biznesu Eiropā," stāsta Starptautiskās dzelzceļa kravu pārvadājumu uzņēmumu asociācijas vadītājs Olafs Krīgers.

Viņš turpina: "Mēs šobrīd dzīvojam pasaulē, kas mainās. Padomājiet kaut vai par [Donaldu] Trampu un muitas tarifu celšanu. Arī globalizācijā ir jauni aspekti. Es domāju, ka mēs dabūsim ražošanu arī atpakaļ uz Eiropu, arī uz Baltiju."

Nekas gan neliecina, ka tuvākajos gados "Latvijas dzelzceļš" atkal varētu kļūt pašpietiekams, proti, iztikt bez valsts subsīdijām.